• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kupravas zīme un tukšs šķūnisKuprava - spoku ciems Krievijas pierobežā. Foto: YMothF/spoki.tvnet.lv

«Veiksmes stāsts» samalis Kupravu, Ķepovu un valsts drošību

Kā nu kurš mēra valsts attīstību. Koalīcijas politiķiem tīk spītīgi turēties pie mākslīgi radītā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas Latvijā tiek burtiski uzspiests par “visu lietu mēru”. Taču nedz IKP, nedz kāds cits makroekonomiskais skaitlis nerāda, kas patiesībā notiek Latvijas laukos – tā patālāk no galvaspilsētas un “vidējiem rādītājiem”.

Dzintars Zaļūksnis

Tajā pašā laikā sācis darboties jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) interaktīvais tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju. Un tas rāda, ka Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē. Šajā gadsimtā iedzīvotāju skaits Viļakas novada Kupravas un Dagdas novada Ķepovas pagastos samazinājies par 60%. Vai viens no iemesliem, kāpēc pagasts kā administratīva vienība mūsu makten plašajā zemītē ir atcelts? Jo skaidrs, ka novada “griezumā” skaitļi izlīdzinās un vairs nešķiet tik dramatiski.

Citās teritorijās Latvijā 2018. gadā dzīvoja 218 dzimušie kupravieši – 18 gadu laikā no Kupravas uz Balviem pārcēlušies 63, uz Rīgu – 53, uz novada centru – 14 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits 18 gadu laikā Kupravas pagastā krities no 720 līdz 288. Šajā laikā par Kupravas iedzīvotāju kļuvis 51 cilvēks, kurš 2000. gadā dzīvoja citur Latvijā.

Savukārt no Ķepovas pagastā dzimušajiem citās teritorijās Latvijā 2018. gadā dzīvoja 142 iedzīvotāji – 34 Rīgā, 29 Krāslavā, 22 Dagdā. 2000. gada sākumā pagastā bija 405 iedzīvotāji, bet šogad – vairs tikai 164. Kopš 2000. gada uz Ķepovu pārcēlušies tikai 13 citurienieši.

Hei, koalīcijas gudrinieki, kā jūs domājat, vai šis “veiksmes stāsts” it nemaz nav saistīts ar to, ka 2014. gadā tika slēgta Latvijas mazākā pagasta Kupravas pamatskola Krievijas pierobežā, savukārt Baltkrievijas pierobežas ciemā Ķepovā skolas nav gandrīz visu 21. gadsimtu?

Manuprāt, Raimondam Bergmanim un viņa konservbundžu iepirkuma kantorim ir nopietns iemesls bažīties par šādiem “tukšumiem”, kas Latvijas austrumu robežu pilnībā atstāj Likteņtēva ziņā. Nu, nebūs tā, ka vajadzības gadījumā Kupravā un Ķepovā ieradīsies Ādažu komfortā dzīvojošie NATO karakalpi! 

Tavs komentārs par rakstu: