• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Raimonds Vējonis ballēValsts prezidents Raimonds Vējonis: galvenais: nezaudēsim kontaktu! Ne jau mums par to jāmaksā. Foto: LETA

Vējonis palīdz Ašeradenam pamatot «OIK nepieciešamību»

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens patlaban ne pa jokam mokās ap obligātā iepirkuma komponenti (OIK). No vienas puses, OIK “biznesmeņi” protas un no saviem miljonu miljoniem kādu nieku atmet arī saviem aizstāvjiem koalīcijas partijās. No otras puses, “OIK cena” raisa sašutumu citos labprātīgos un potenciālos partiju sponsoros, kuri ik stundu spiesti “samest” 27 000 eiro (šeit), lai remdētu “koģeneratoru” apetīti.  

Dzintars Zaļūksnis

Tagad daudzcietušajam Arvilam talkā ir nācis Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa azotē izveidotā Enerģētikas drošības komisija. Izvērtējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas nozares tiesisko regulējumu un tā izstrādes procesu, komisijas eksperti ir visgudri atzinuši, ka “Latvijas enerģētikas nozares attīstībai nav ilgtermiņa stratēģijas”. Ko iebildīsi? – acīmredzama neizdarība, ko grūti izlikties nemanām. Tas nu būtu “kauls” glupajai sabiedrībai, ko skrubināt un riet.

Taču uz šā punkta pamata tiek būvēta skaisti mirdzoša “jaunā OIK ēka”. Pats Vējonis, lai viņam pilnas biksas enerģijas, šonedēļ tikās ar savas komisijas ekspertiem, lai uzklausītu darba galaziņojumu un priekšlikumus valsts enerģētikas politikas pilnveidošanai. Un te nu “atslēgas vārdi”, kā norāda Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš, ir “enerģētiskā drošība”. Ar to esot jāsaprot nevis pakāpeniska attīstība un pieejamas  un sociāli pamatotas elektrības cenas, bet gan “veids, kā jebkurā brīdī Latvijas patērētāji tiktu apgādāti ar nepieciešamajām enerģijas formām, proti, naftas produktiem, gāzi, elektrību un vietējiem resursiem”. Loģiskā ķēde te ir vienkārša: “jo vairāk vietējo resursu, jo suverēnāka valsts”, jo vairāk savu resursu, jo valsts drošāka. Latvija joprojām vismaz par 50% ir atkarīga no ārējām piegādēm! Oj, oj, oj! Caution!* Lai bailēm lielākas acis, Ozoliņa brigāde visgudri noklusē, ka atjaunojamās enerģijas un resursu izmantošanas ziņā Latvija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm nemaz neizskatās slikti. Pat tā kā neērti aizrādīt, bet Latvija ir 3. vietā atjaunojamās (savas) enerģijas izmantošanā starp visām ES valstīm (“Eurostat” dati par 2016. gadu šeit). Virs mums ir tikai Zviedrija un Somija, bet somus līdz 2020. gadam mēs varētu apsteigt. Pat īpaši neiespringstot. Turklāt, ja ņemam vērā tikai vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu, 2016. gadā Latvija bija ES līdere (šeit)! It kā lieliski, taču nemaz nav labi, jo šie dati neiedvesmo atdot vēl vairāk naudas “OIK biznesmeņiem”, papildinot tos gandrīz divus miljardus eiro, kas pēdējo piecu gadu laikā 400 “OIK uzņēmumu” kontos ir pārsūknēti no elektroenerģijas patērētāu kontiem.

Ja aplūkojam Latviju ES kontekstā, vismaz dīvaini skan Ozoliņa pasāža: “Mūsu ekonomika un drošība lielā mērā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem un galvenais jautājums, kādi ir mūsu vietējie resursi? Atbilde ir – tie ir tikai atjaunojamie. Lai mazinātu ārējos faktorus, ir jāpalielina iekšējo faktoru ietekme un nozīme, proti, atjaunojamās enerģijas pielietošana pēc iespējas vairāk. Mēs šobrīd šajā ziņā kaut kā mēģinām tikt līdz 40% līdz 2021. gada beigām, bet šobrīd esam tikuši nedaudz virs 37% [ģeķīgs formulējums, ja ES vidēji šis skaitlis ir 13,2%! – Dz.Z.]. Vienlaikus paradoksāli, ka Latvija ir diezgan liela atjaunojamās enerģijas eksportētāja, un, ja pārvērstu tās daļas, ko eksportējam – šķeldu, malku un briketes, tad mēs spētu enerģijas bilanci uzlabot līdz 53%.” Nu brīnišķigi, vienkārši brīnišķīgi! Ar vienu noteikumu – ja “OIK bizness” tiek aizklapēts ciet. Nu, vismaz krietni samazināts.

Stiprinot Ašeradena apņēmību neaiztikt OIK sistēmu – vismaz ne tā, lai ciestu “tiesiski paļāvīgie” komersanti –, Ozoliņš visus baida, ka Baltijas valstīs nākošajā desmitgadē notikšot “diezgan ievērojamas izmaiņas ģenerācijas sastāvā” un daudzas vecās elektrostacijas iziešot no ierindas, un tās būšot jāaizstāj ar jaunām jaudām. “(..) viss, kas ir jauns, maksā naudu,” viedi bilst Ozoliņš. Kā tad, kā tad! Sevišķi viegli par to runāt, ja maksās “citi”, nu, jūs jau saprotat, kuri!

Latvijā no 2010. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi esot bijuši pārspīlēti, un valdībai ir vēlreiz esot “jāpaskaidro nepieciešamība turpināt fosilas enerģijas subsidēšanu” (“jāpaskaidro” nevis jāizbeidz!, vai ne, Ozoliņ?).

Un, visbeidzot, punkts uz OIK vidējā burta: esot “jāturpina gatavoties 2020.-2030. gada likumdošanas periodam, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties”. Sapratāt, jampampi? Valdības kļūda ir tikai tā, ka tā jums par maz skaidro. Tagad jums arvien skaidrāk būs zināt, ka vairāk maksāt ir labāk, bet jūs skaidrāk zināsiet, par ko. Nu, vismaz labāk nojautīsiet. Un tikai neuzdodiet jautājumus! – Valsts prezidents par to mums piedāvās vairāk iespējamo turpmāko rīcību scenāriju, lai, “sekojot enerģētikas politikas tendencēm un ES likumdošanas izmaiņām, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanā Latvijā laika posmā 2020.-2030”.

Vārdu sakot, pasaulē zaļākais prezidents Vējonis un viņa komanda plāno panākt un apsteigt Islandi (82,7%)! Jūs taču saprotat, ka tik cēla mērķa vārdā var arī maksāt, maksāt un vēlreiz maksāt.

* Caution! – Uzmanību! (angļu val.)

Tavs komentārs par rakstu: