• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Bērns pacēlis vilni un atradis plastmasuJa mēslus saslauka zem tepiķa, tie nav redzami. Attēls no: bydsea.com

Vēloties ierobežot plastmasu, komisāri izcirtīs kokus

“Zaļums” Eiropā laika gaitā ir kļuvis arvien komplicētāks. Šobrīd “zaļā” propaganda “piemirst” daudzas kādreiz, likās, svarīgas lietas: pasaule ir iekārtota tā, ka nav ne absolūti “labu”, ne absolūti “sliktu” lietu, daba mēdz pati nodrošināt līdzsvaru, reizēm pat ar visai radikālām metodēm, bet, ražojot “zaļu” enerģiju, “nezaļo” izmešu apjoms samazinās tikai nedaudz, ja vispār samazinās.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv  

Jo arī “zaļo” enerģiju pārsvarā ražo cilvēki, kuri savu organismu pie dzīvības uztur ar ne visai “zaļām” metodēm. Galu galā, mēs esam “veiksmīgi aizmirsuši” to, ka ekstrēmisms – arī zaļais – ne pie kā laba nenoved. 

Tagad šādu ekstrēmismu demonstrē Eiropas Komisija (EK), kura ir ierosinājusi Eiropas Savienībā (ES) aizliegt plastmasas šķīvjus, glāzes un salmiņus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus. Tas motivēts ar cīņu pret atkritumu problēmu jūrās.

Tik tiešām, vairāk nekā 80% jūras drazu ir dažādi plastmasas izstrādājumi, un EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi. Taču EK pieeja ir kārtējā samērā bezjēdzīgā cīņa pret sekām – sakiet, mīļie komisāri, vai nevajadzētu ķerties tai lietai klāt no otra gala – gādāt, lai šī plastmasa līdz jūrai nenonāk? Reizi par visām reizēm radot efektīvu atkritumu šķirošanas sistēmu un attīstot plastmasas otrreizēju izmantošanu, tas ir vairāk nekā iespējams. Dzīvē diemžēl viss notiek pretēji. Piemēram, mūsu mikrorajonā pēkšņi ir nomainīt atkritumu konteineri. Agrāk es godīgi atsevišķā plastmasas maisā krāju plastmasas atkritumus, turpretim tagad to darīt vairs nav jēgas: jaunie konteineri šādus maisus vienkārši neņem pretī.     

Un nu EK vēlas aizliegt “visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus, kā arī plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai”. Kā allaž, EK izvirza skaistus, bet nereālus plānus: līdz 2025. gadam vajagot panākt, lai ES dalībvalstis savācot 90% (!) no plastmasas dzērienu pudelēm (kāpēc tikai pudelēm?), izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.

Lai EK ierosinājums stātos spēkā, tas jāapstiprina ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Līdz 2030. gadam šis aizliegums varētu “samazināt kaitējumu videi 22 miljardu eiro apmērā”.

EK arī ierosinājusi ideju piemērot sodanaudu ES dalībvalstīm par otrreiz pārstrādājamo plastmasas produktu izmešanu atkritumos. Nu, ja, kārtējo reizi runa ir nevis par dabu, bet par naudu. Tas daudz ko izskaidro.

Vai komisāri ir izrēķinājuši, par cik hektāriem šī cīņa pret plastmasu samazinās mežus Amazones baseinā un citviet pasaulē? Jo plastmasas komforta priekšmetu vietā nāks koka un papīra izstrādājumi. Vai eiropietis vispār ir gatavs atteikties no kripatas komforta, ja runa ir par tīrāku okeānu? Un cik liels kopējā mēslu straumē ir “Eiropas atkritumu” īpatsvars? Vai komisāriem sagādās gandarījumu tas, ka jūras radības tagad aizrīsies nevis ar Eiropas, bet gan Āzijas, Amerikas vai Āfrikas plastmasas kulēm? Laikam jau sagādās, jo formāli “pasākumi būs veikti”. Un arī nauda būs sarēķināta.

Tavs komentārs par rakstu: