• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Latviešu laukstrādnieki stāda kāpostusRindā dzērves, rindā dzērves... Latvieši piedalās ārvalsts lauksaimniecības uzplaukumā. Foto: alamy.com

«Vergu tirgus» Latvijā: 10 gadu laikā «pazuduši» 140 000 darba ņēmēju

Ja kādam vēl nav skaidrs, kāpēc Eiropas Savienības (ES) “pirmā ātruma” valstis savulaik tik ļoti gribēja uzņemt aliansē arī stipri atpalikušo un joprojām astesgalā steberējošo Latviju, tad paskatieties uz emigrācijas skaitļiem. Aprēķini ir dažādi, taču ļoti ticams, ka pēdējo 15 gadu laikā esam zaudējuši ne mazāk kā pusmiljonu jeb 25% iedzīvotāju.

Dzintars Zaļūksnis  

Pēc PSRS sabrukuma “Rietumu demokrātijas” valstis nevis steidza šurp, lai palīdzētu mums apgūt tik nepieciešamās politiskās, ekonomiskās, sociālās gudrības, bez kurām jaunu valsti uzbūvēt praktiski nav iespējams, bet gan lika mums pieņemt “spēles noteikumus”, kuri ir paredzēti ilgstoši demokrātijā dzīvojošām, stabili kapitālistiskām valstīm. Rezultāts ir tāds, kāds tas ir: spēcīgas ekonomikas vietā mēs esam saņēmuši vergu tirgu, par sīknaudu atdodot bagātajām valstīm savu lielāko bagātību – cilvēkus.  

Un nestāstiet man, cik apmierināti ir tie, kas šo valsti pametuši, dodoties brīvprātīgā ekonomiskajā trimdā. Verdzībai ir dažādas izpausmes, un arī Senajā Romā brīvi cilvēki, Romas pilsoņi, lai izglābtu ģimeni no finansiāla kraha, mēdza pārdot savus bērnus vai paši pārdoties īslaicīgā verdzībā. Bez šaubām, finansiāli tas bija izdevīgi, taču vergs paliek vergs...

Modernie vergi, protams, apvainosies, ja jūs viņus tā nosauksiet. Taču aizbraukt no savas dzimtenes, cerot atgriezties tad, kad palikušie spēs uzbūvēt ekonomiski plaukstošu valsti... Atvainojiet, tā ir vismaz augstprātība. Tāpēc, lai cik tas būtu bēdīgi, nākas cienīt tos, kas atgriezties negrasās – un pieņem citu valstu pilsonību.

ES statistikas biroja “Eurostat” publicētie dati par naturalizāciju ES valstīs uzrāda, ka par citu ES valstu pilsoņiem naturalizācijas kārtībā 2016. gadā kļuvuši kopumā 1604 Latvijas iedzīvotāji. 2015. gadā tādu bijuši 1336. Tā ir neliela daļa, ap 7-8% no aizbraukušajiem.

Visbiežāk Latvijas pilsoņi (formāli viņi lielākoties tādi vēl palikuši) kļūst par Lielbritānijas kroņa pavalstniekiem – 2015. un 2016. gadā tādu bija 865. Lielbritānijai seko Īrija, kur 2015. gadā naturalizējušies 327, bet 2016. gadā 379 Latvijas iedzīvotāji. Vācijā 2015. gadā naturalizējās 253, bet 2016. gadā 229 mūsu tautieši.

Latvijas pilsoņi mēdz naturalizēties arī citās valstīs – Zviedrijā, Somijā, Itālijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā, Spānijā.

O jā, cilvēki mēdz naturalizēties arī Latvijā. 2016. gadā Latvijas pilsonību ieguvušas 1957 personas. Taču lielum lielais vairākums no šiem cilvēkiem jau tāpat bija Latvijas iedzīvotāji – runa ir par 1361 nepilsoni. Tikai 596 citu valstu pilsoņi (starp tiem 130 Lielbritānijas, 127 Krievijas, 53 Īrijas un 39 Ukrainas pilsoņi) pieņēma Latvijas pilsonību. 596 iegūto pret 1604 zaudētajiem.   

Vai gan jābrīnās, ka šā gada janvārī darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek ieskeitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, salīdzinājumā ar analogu laiku 2008. gadā ir sarucis par 15,2%? Tā vēsta laiktaksts “Dienas Bizness” (šeit).

“Cipari rāda nodarbināto skaita samazinājumu ar visām no šīs tendences izrietošajām sekām,” secina Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns, norādot, ka darba ņēmēju skaita samazinājums jāvērtē kontekstā ar tiem cilvēkiem, kuri šajā laikā sasniedza reālo darbspējas vecumu – 20-23 gadi, un kuriem vajadzēja papildināt darbaspēka resursus, kā arī Latvijā īstenoto pensiju sistēmas reformu, kas pakāpeniski palielināja vecuma pensijas sasniegšanai nepieciešamo gadu skaitu. Atbilstoši aptuvenām aplēsēm 30 000 cilvēku ir tādi, kuriem vecuma pensijas saņemšanas laiks “atbīdās”.

“Tie ir krīzes laika taupības pasākumi, kas nodarījuši milzīgu triecienu, kura sekas ir ne tikai darba ņēmēju skaita, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, samazinājums, bet arī mazāks patēriņš un nodokļu ieņēmumi, nekā tie varēja būt, ja darba ņēmēju skaits būt kaut vai par 100 000, nemaz nerunājot par 240 000, lielāks,” skaidro Leiškalns. Viņš atgādina, ka pēdējos gados Latvijā ir sākusies Otrā pasaules kara radītā tā dēvētā demogrāfiskā bedre, kad faktiski pensionēsies vairāk cilvēku, nekā ienāks darba tirgū.

Tajā pašā laikā emigrācija nerimst – arī pērn valsti ir pametuši vismaz 20 000 cilvēku. “Vismaz” tāpēc, ka šo skaitli izmanto mūsu valdība savos aprēķinos, kas mēdz būt pārlieku optimistiski. Bet 20 000 cilvēku, gribam mēs to vai nē, ir Cēsis un Brocēni vai Kandava, vai Pļaviņas, vai Viļāni piedevām. Ik gadu!

Tā nu tas ir: ja vergam ir iespēja izvēlēties savu saimnieku, viņš izvēlēsies tādu, kas vairāk maksā. Un valdības retorikai te nav nekādas nozīmes.

1 Komentāri


  1. HARIJS
    2018-04-12

    JA ,ko tur piebilst ,Latvija!

Tavs komentārs par rakstu: