• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ārsti mazgā rokasLatvijas politiķi uzskata, ka dakteri rokas nomazgā arī viņiem. Foto: Getty Images

Veselība maksā dārgi. Sevišķi Latvijā. Sevišķi nabagiem

Vai nu pie visa kā pieradušajam Latvijas cilvēkam būs brīnums, ka veselība maksā naudu? Drīzāk viņš brīnīsies, ka vispār jau veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem ir viena no svarīgākajām VALSTS funkcijām. Patiesību sakot, normālā, ne tikai kapitālistiskā, bet arī demokrātiskā valstī veselības aprūpei tiek tērēti 7 un vairāk procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē – līdz pat 15% no valsts budžeta.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Eiropas Savienības (ES) valstis iedalās divās lielās grupās: daļā pastāv universāla veselības aprūpe (universal health care), pārējās tādas nav. Universāla jeb socializēta veselības aprūpe nozīmē to, ka valsts finansētā veselības aprūpes sistēma aptver visus konkrētās valsts iedzīvotājus – tostarp ārzemniekiem un bezvalstniekiem – neatkarīgi no viņu veiktajiem masājumiem valsts budžetā. Latvijā diemžēl universālā aprūpe nepastāv. Vienkāršoti izsakoties, te visiem ir tiesības nomirt bez ārstu iejaukšanās.

Taču nedomājiet, ka mēs tādi esam vienīgie. Lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējo piecu gadu laikā veselības aprūpes sistēma ir attālinājusies no cilvēku reālajām vajadzībām. Mēs esam sašutuši par nenormālajām rindām pie speciālistiem, bet rindas pie ārstiem un pat uz neatliekamo palīdzību pašlaik ir vērojamas gandrīz visā ES.

Tomēr ir kāda lieta, kurā Latvija izceļas pat starp visskopulīgākajām valstīm – proti, personīgo maksājumu (pacientu līdzmaksājumu) daļa Latvijā kopējos veselība aprūpes izdevumos ir starp augstākajām ES. Vismaz tā apgalvots Pasaules Veselības organizācijas (PVO, World Health Organization) veiktajā pētījumā “Vai iedzīvotāji var atļauties maksāt par veselības aprūpi?” (to iespējams lejupielādēt šeit).

2015. gadā – kad Latvija no dziļas krīzes sen jau bija ieripojusi veiksmes stāstā – šis rādītājs ir sasniedzis pat 42%. Tas ir divreiz vairāk nekā Eiropā vidēji.

Šīs īpatsvars, uzsver PVO pētnieki, norāda uz relatīvi mazo valsts sektora izdevumu daļu veselībai. PVO uzskata, ka Latvijā valsts izdevumi veselības aprūpei ir zemāki par to, ko valsts var atļauties, ņemot vērā IKP. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, jo īpaši starp nabadzīgiem cilvēkiem, ambulatorajai ārstēšanai nepieciešamo zāļu pieejamības uzlabošanai, paplašinot kompensējamo zāļu sarakstu, samazinot līdzmaksājumu daļu.

Tāpat Latvijā būtu nepieciešama “pārāk augstās un neefektīvās līdzmaksājumu maksimālās summas samazināšana un lielākas iedzīvotāju daļas atbrīvošana no līdzmaksājumu veikšanas”. PVO eksperti arī pauž, ka Latvijā ir plaša bezrecepšu zāļu lietošana, kas ievērojami pārsniedz šādu zāļu lietošanu citās ES valstīs.

PVO jau iepriekš ir “kategoriski ieteikusi” Latvijai valsts budžeta izdevumus veselības aprūpei palielināt līdz 5% no IKP.

Tiktāl PVO rekomendācijas. Bet realitātē mēs redzam, ka nauda viena pati te neko nelīdzēs: Veselības ministrija ir pierādījusi, ka arī paaugstinātu finansējumu tā ir spējīga apgūt tā, ka iedzīvotāji nejūt nekādu efektu. Kamēr mūsu valsti vada mežonīgie fiskālisti, diezin vai ir lietderīgi runāt par finansējumu veselības aprūpei 5% apmērā no IKP. Tas, visdrīzāk, paliks VIP palātās. Labākajā gadījumā.

Tavs komentārs par rakstu: