• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kas joko - ārsts vai valdība? Foto: Pinterest

Veselības aprūpes sistēmas «reforma» – bez adresāta un bez termiņa?

Aktīvi šiverējot pa un ap veselības aprūpes jautājumiem, valdības vīriem un sievām nav bijis vaļas atbildēt uz diviem pavisam vienkāršiem jautājumiem: 1) kas ir tas, kas pašlaik nozarē notiek? 2) kāda ir nākotnes vīzija no mediķu un pacientu skatupunkta?

Dzintars Zaļūksnis

2017. gadā rit jau astotais mēnesis, un gribot negribot nākas konstatēt bēdīgu lietu: mūsu “kosmiskā” valdība sakās veselības nozarei jau šogad “atradusi” iespaidīgu papildfinansējumu (šeit un šeit), bet reālajā pasaulē... Jā, ko tas ir mainījis tepat, uz grēcīgās zemes? Vai rindas pie speciālistiem mazinājušās? Vai veselības aprūpes kvalitāte uzlabojusies? Vai slimošana kļuvusi “lētāka”? Vai māsiņas, slimnieku kopēji, sanitāri sākuši saņemt lielākas algas? Galu galā – vai pāragra nāve kļuvusi retāka?

Nupat jūlijā Māra Kučinska valdība faktiski bez debatēm atbalstīja “veselības aprūpes sistēmas reformu” (šeit). Vai kāds maz to ir pamanījis? Diemžēl arī šī “reforma” pilnīgi iekļaujas pašreizējās valdības “īsajā kursā”: par “reformu” tā ir nosaukta, bet, tuvāk aplūkojot, izrādās, ka tā ir tikai viena liela papīrķēpa, no kuras reāla labuma nav nevienam, izņemot pašu valdību un tai piekabinātos činavniekus.

Starp 25. augustu un 27. augustu premjers sasaukšot Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēdi, kurā tikšot izskatīta Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta sākotnējā versija. Interesanti, ka Kučinskis to apsolījis, atbildot uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrības kopīgu aicinājumu. LVSADA vadītājs Valdis Keris publiski pauž, ka “pagaidām topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā nav redzami būtiskākie politiķu solījumi”, tostarp tas, ka veselības aprūpes finansējumam līdz 2020. gadam – nevis “kaut kad tālā nākotnē”, ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nav redzams arī solītais finansējuma pieaugums nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai. Tikmēr Kučinskis stāsta: “Mēs pie saviem solījumiem [veselības aprūpes jomā] turamies!” Nu tak, Kučinska kungs!

Nav jau tā, ka veselības aprūpes nozarē nemainās it nekas. Jā, ģimenes ārstu dīvainā akcija, kas nezin kāpēc tiek dēvēta par “streiku”, ir izpelnījusies veselības ministres Andas Čakšas ironiju: ministrija nemaz nezinot, kuri ģimenes ārsti streikojot un cik tādu esot.

Turpretim LVSADA 1. jūlijā sāktajai akcijai – atteikumam strādāt “normālo pagarināto” darba laiku – esot pozitīvi rezultāti. Keris atzīmē, ka protesta dēļ dažas ārstniecības iestādes akcijas priekšvakarā pat paaugstināja darbiniekiem algas, tādējādi gan atturot mediķus no piedalīšanās akcijā. Daļai ārstniecības iestāžu struktūrvienību akcijas laikā nācies atteikt operācijas, līdz ar to nācies pārkārtot savu darbu.

Akcija bijusi pamanāma arī pacientiem, un ne visi bijuši saprotoši – piemēram, par atliktu operāciju mediķiem nācies uzklausīt cilvēku neapmierinātību un dažos gadījumos pat rupjības. Tomēr Keris sola, ka mediķi noteikti esot gatavi arī iedarbīgākām protesta akcijām, bet turpmāk potenciālo protestu galveno smaili vēršot nevis pret pacientiem, bet politiķiem.

Tā ir. Pacients ir mazs, un šajā gadījumā viņam atliek tikai gaidīt, gaidīt, gaidīt... Cik ilgi? Tāds iespaids, ka politiķi gribētu, lai gaidīšana notiek mūžīgi.

Tavs komentārs par rakstu: