• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Tāfele ar apsveikumu krievu valodāJauns mācību gads krievu skolā. Foto: LETA

Vicinot dūres pret krievu skolām, koalīcijas partijas cer pievilināt nekritiskākos vēlētājus

Valdošā koalīcija sagaida (kas par slidenu formulējumu! no kā sagaida? no sevis? – InfoTOP.lv) pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc valdošo politisko spēku sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, uzsvēra premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā.

Koalīcijas sanāksmē ar savu redzējumu iepazīstināja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tika izskatīts arī pašpasludinātās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25. oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.

Tajā pašā laikā pēc aizvadītā mācību gada publicētā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistika par vispārizglītojošajām dienas skolām rāda, ka procentuāli pieaug skolēnu skaits krievu skolās, turklāt šāda tendence vērojama septiņus gadu pēc kārtas (šeit).

Kopš 1998./1999. mācību gada skolēnu īpatsvars krievu skolās samazinājās, bet kopš 2009./2010. mācību gada tas kaut nedaudz, tomēr katru gadu pieaug. Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā krievu skolu skolēnu īpatsvars pieaudzis gandrīz par diviem procentiem. Tā kā audzis skolēnu skaits arī citās mazākumtautību skolās, latviešu skolu skolēnu īpatsvars sarucis par diviem procentiem. Arī skaitliski pēdējo gadu laikā krievu skolās skolēnu skaits pieaudzis no 54 206 skolēniem 2012./2013. mācību gadā līdz 55 841 aizpagājušajā mācību gadā.

Acīmredzot tas liecina, ka Latviju pamet galvenokārt latviešu ģimenes, turpretim Latvijā dzīvojošīe cittautieši uz ārvalstīm pārceļas procentuāli mazāk. Taču tā vietā, lai rūpētos par latviešu piesaistīšanu savai valstij, valdošā koalīcija vicina dūres pret krievu skolām, acīmredzot tā cerot piesaistīt to elektorāta daļu, kas nemēdz veikt patstāvīgu analīzi.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: