• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krišjānis Kariņš ar "Zemnieku saeimu".Krišjānis Kariņš (vidū ar zilu šlipsi) stāsta "Zemnieku saeimai", kā viss būs oki-doki. Foto: Valsts kanceleja

Zemnieki: Kariņ, lej, bet zini mēru!

Lasot Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Artura Kariņa pārdomas par to, kādus kalnus viņš esot sagāzis Briselē (mazliet sīkāk InfoTOP.lv par to rakstīja krievu valodā šeit), radās teju brīnuma klātbūtnes sajūta: sak, kā tad tā, pēc 16 (!) gadus ilgušas Baltijas valstu zemnieku diskriminācijas, mūsu galvaspilsēta beidzot ir nokaunējusies? Tad tiešām ir laiks paklapēt pa plecu gan K.A.Kariņam, gan visai viņa brigādei!      

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Kā izteicās mūsu premjers: “Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022. gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā."

Taču, uzmanīgi lasot otrreiz, prāts aizķeras aiz pēdējā teikuma. Un vairs nelaiž vaļā. Tātad 16 gadu garumā, Eiropas Savienības līmenī būdami sērdieņu lomā, no 2027. gada mūsu zemnieki beidzot ar saviem lieliskajiem produktiem “varēs soļot pāri robežām paceltu galvu”?

Bet galvā spītīgi lien fakts, ka 16 gadus ES dalībvalstīs ir bijusi inflācija. Apmēram 2% ik gadu. Tātad šajā laikā zemnieku atbalsta vērtība ir samazinājusies vismaz par 32-35%. Sanāk, ka, paaugstinot tiešmaksājumus par 40%, Brisele ir visžēlīgi daļēji kompensējusi pagātnē neiegūto labumu, bet nekādā ziņā ne izlīdzinājusi zemnieku iespējas visas ES mērogos.

Un, re, šodien citiem vārdiem uz to norāda arī biedrība “Zemnieku saeima”: tās valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre saka, ka panāktais tiešmaksājumu apmērs Latvijas lauksaimniekiem ir “mazliet lielāks nekā sākotnēji bija paredzēts, taču mazāks nekā vidēji ES”. Mazāks par aptuveni 20%. Turklāt runa ir par vidējo līmeni. No sevišķi privileģētām valstīm (Nīderlande, Vācija u.c.) mūsu zemnieki joprojām atpaliks uz pusi.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka ES daudzgadu budžetā bija jāpanāk lielāks lauku attīstības finansējums Latvijas zemniekiem, jo panāktais finansējums, lai arī lielāks, tomēr nekādi nesasniedz nedz līmeni, kas pieejams “atsevišķām citām ES dalībvalstīm, kurām lauku attīstības fonda finansējums audzis”, nedz pat ES vidējo līmeni.

Es arī nesaprotu, ar ko te īsti jālepojas, Kariņa kungs. Lai gan neliela uzslava tomēr pienākas par to, ka Briselei nav ļauts palielināt negatīvo deltu starp Latvijas un citu valstu zemniekiem. Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīst: “Ir labāk nekā bija, bet vēl arvien esam tālu no tā līmeņa, kādam vajadzētu būt!”  Jā, plaisa starp Baltijas valstīm un Latvijas zemnieku lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā (konkrēti, Poliju) tik tiešām esot mazinājusies, bet... “parasti sarunās pēdējā naktī izdodas panākt lielāku finansējuma apmēru, taču šoreiz šīs naudas būs pat nedaudz mazāk nekā esošajā periodā,” norāda “Zemnieku saeimas” vadītāja, kurai tomēr gribas ticēt vairāk nekā pēc negulētas nakts kā no marsiešu šķīvīša izkāpušajam Kariņam.

Kaut vai tāpēc, ka “mazāka lauku attīstības finansējuma apmēra dēļ ES daudzgadu budžetā dēļ būs lielāks spiediens uz Latvijas nacionālo budžetu”. Tas diemžēl nav novēršams, ja nevēlamies, lai pašmāju pārtika veikalos un tirgos strauji kļūtu dārgāka.

Šādos apstākļos diezin vai kādam būs prātā vēl arī tas, ka mūsu zemnieki spiesti pildīt ES klimata politikas mērķus un ES Zaļā kursa stratēģiju mērķus. Zemnieks, kas dzīvo no rokas mutē, šādus mērķus nepilda, tas nu ir skaidrāks par skaidru.

Tavs komentārs par rakstu: