Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Līdzīgi ir izteicies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons: viņš ir norādījis, ka “paies gadu desmiti līdz tāda valsts kā Ukraina varēs pievienoties ES”.

Gaidāms, ka NATO valstu vēstnieki jau šodien izskatīs abu Ziemeļvalstu pieteikumus un varētu apstiprināt oficiālu iestāšanās sarunu sākšanu.

Maskava uzsver, ka par spīti organizācijas pamešanai tā saglabās klātbūtni Baltijas reģionā: “Mēģinājumi izspiest mūs no Baltijas ir lemti neveiksmei.” 

Zviedrija, ja NATO atbalstīs tās pieteikumu, izteiks vienpusēju atrunu pret kodolieroču un pastāvīgu karabāzu izvietošanu Zviedrijas teritorijā.

G7 ministri pauduši apņēmību paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, pakļaujot tām svarīgākās Krievijas tautsaimniecības nozares.

Šis paziņojums nozīmē, ka Somija gandrīz droši vērsīsies pie NATO ar lūgumu uzņemt valsti aliansē, lai gan līdz oficiālam lēmumam vēl atlikuši daži soļi.

Saskaņā ar Lielbritānijā ierasto kārtību par Ziemeļīrijas premjerministri tiks nominēta “Sinn Féin“ viceprezidente Mišela O'Nīla.

Cita starpā Vašingtona esot Ukrainai nodevusi koordinātes vietām, kuras Krievija plāno bombardēt vai apšaudīt ar raķetēm.