Aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums zviedru varētu nobalsot par iestāšanos aliansē.

Lielāko skepsi par sankciju pagarināšanu ir paudusi Itālija un Ungārija. Savukārt vispārliecinātākās sankciju aizstāves ir Baltijas valstis un Polija.

Papildus tam Grieķijai no starptautiskā aizdevuma naudas tiks izmaksāti vēl 10,3 miljardi eiro.

Arodbiedrība CGT sola protestus turpināt, līdz panāks, ka tiek atceltas darba tirgus “reformas”.

Hofers solīja ievēlēšanas gadījumā atlaist valdību un izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kā arī neparakstīt Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu.

Jaunie pasākumi, tostarp maksimālā apgrozījuma nodokļa pacelšana no 23 līdz 24%, tiek pieņemti, lai gan starptautiskie kreditori nesola samazināt Grieķijas parādu.

Stoltenbergs gan kārtējo reizi mēģina apgalvot, ka šobrīd NATO neredzot tiešus draudus alianses dalībvalstīm.

Šobrīd NATO acīmredzami par svarīgāku uzskata savu pozīciju nostiprināšanu, pat ja tā saasina konfrontāciju starp aliansi un Maskavu.

Sankciju termiņš beidzas jūlija beigās un ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.