Strukturālās reformas, par kurām Latvijas politiskā elite negrib ne dzirdēt, ir “jāīsteno gan ES līmenī, gan ES dalībvalstu nacionālajā līmenī”.

Tikmēr arī Vācija paudusi gatavību pievienoties starptautiskajai koalīcijai, kas veic uzlidojumus teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” (Islamic State, IS) pozīcijām Sīrijā.

Eļļu ugunī ir ielējis ASV ģenerālis, bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Veslijs Klārks, apgalvojot, ka Turcijai ir izdevīga IS darbība.

Lidmašīna uzsprāgusi gaisā un tās atlūzas nogāzušās Sīrijas robežas pusē. Viens no bumbvedēja pilotiem gājis bojā.

Lai gan vēstule ir pārpilna ar gramatiskajām kļūdām, mulla ir paziņojis, ka tā tiks iesniegta policijā, jo satur “nāves draudus musulmaņiem”.

Pagaidām nav zināms, kā “pastiprinātā kontrole” izpaudīsies un vai Latvijai, kura sargā Šengenas zonas austrumu robežu, ES piešķirs papildu finansējumu.

Baltkrievija pašlaik ir vienīgā Eiropas valsts, kur ir spēkā nāvessods.

Būtiski cietīs ES reģionālā politika, kura ir kritusi par upuri taupībai.

Atēnas ir īstenojušas vairākas nepopulāras reformas, taču kreditori izdara aizvien lielāku spiedienu.