Eiropas Savienība faktiski atrisināja Ukrainas labības jautājumu, 3. jūnijā piemērojot sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma ražotājam “Belarusjkaļij”.

Savienotās Valstis jau ir sākušas gatavot reakcijas variantus gadījumam, ja samitā piedalīsies Krievija, cita starpā izskatot arī iespēju to boikotēt.

Tādejādi, Latvijai nonākot Vācijas ietekmes zonā, virs mūsu lišķīgajiem vagariem būs vēl vieni vasaļi. Dzīvosim – redzēsim.

Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Līdzīgi ir izteicies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons: viņš ir norādījis, ka “paies gadu desmiti līdz tāda valsts kā Ukraina varēs pievienoties ES”.

Gaidāms, ka NATO valstu vēstnieki jau šodien izskatīs abu Ziemeļvalstu pieteikumus un varētu apstiprināt oficiālu iestāšanās sarunu sākšanu.

Maskava uzsver, ka par spīti organizācijas pamešanai tā saglabās klātbūtni Baltijas reģionā: “Mēģinājumi izspiest mūs no Baltijas ir lemti neveiksmei.” 

Zviedrija, ja NATO atbalstīs tās pieteikumu, izteiks vienpusēju atrunu pret kodolieroču un pastāvīgu karabāzu izvietošanu Zviedrijas teritorijā.

G7 ministri pauduši apņēmību paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, pakļaujot tām svarīgākās Krievijas tautsaimniecības nozares.