Baltijas valstis, sevišķi Igaunija pielikušas lielas pūles, lai panāktu NATO taktikas maiņu un nodrošinātu pilnvērtīgu alianses austrumu flanga aizsardzību.

Turcija sarunās ar Zviedriju un Somiju “dabūjusi visu, ko tā vēlējās” un “ir guvusi ievērojamus panākumus cīņā pret teroristu organizācijām”.

Vēl pirms samita sākuma tika paziņots, ka G7 valstis Krievijai noteiks jaunas sankcijas, tostarp aizliegs Krievijas zelta eksportu.

ES valstu prezidenti un premjerministri nolēma “apsvērt iespējas” iespējas piešķirt kandidātvalsts statusu Bosnijai un Hercegovinai.

Lai gan ES dalībvalstu līderi principā piekrituši piedāvāt “eiropeisku perspektīvu” arī Gruzijai, viņi norādījuši, ka “Tbilisi vēl veicamas nopietnas reformas”

Valdība paziņojusi par ieceri grozīt likumu, lai ļautu uzņēmumiem piesaistīt streiklaužus, tādējādi novēršot darbaspēka trūkumu streiku laikā.

Lai arī finanšu ministrs Bruno Lemērs vēlēšanu rezultātus ir nosaucis par “demokrātisko šoku”, tie nav uzskatāmi par pārsteigumu.

Arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz pievienošanos ES būs diezgan ilgs.

Stērdžena uzstāj, ka situācija kopš tā laika ir fundamentāli mainījusies, jo Lielbritānija ir izstājusies no ES, pret ko vairākums skotu iebilda.