LVSADA uzskata, ka dramatiskajā situācijā galvenokārt vainojams trūcīgais valsts finansējums veselības aprūpei: tas ievērojami atpaliek no ES vidējā rādītāja

Valsts līdzekļi tiek šķērdēti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē nepildīšanas.

Kariņam un viņa ministriem par laimi zems sabiedriskais vērtējums Latvijas politiskajā vidē neizraisa itin nekādas sekas.

Aplūkojot aplaimoto partiju sarakstu ir skaidri redzams, ka bez nodokļu finansējuma daļa no tām līdz nākamajam vēlēšanu ciklam vienkārši nebūtu izvilkusi.

Vietējiem režisoriem katrās nākamajās vēlēšanās ir arvien grūtāk izdomāt jaunus oligarhus, suņa būdas, bezkompromisa tiesiskuma aizstāvjus.

VM skaidro tikai to, ka, „pildot Ministru prezidenta A. K. Kariņa doto uzdevumu”, tā ir „uzsākusi darbu pie jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības”. 

Tās pašas partijas, kas nu ir garantējušas sev solīdus ienākumus, bezgala bezkaunīgi ir „atkratījušās” vēl no viena pienākuma valsts nākotnes nodrošināšanā. 

Kādas pārmaiņas jau no 1. janvāra nes jaunais, 2020. gads? Ir gan patīkami, gan nepatīkami jaunumi.

Veselības aprūpes finansējumam bija jābūt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). No savas puses InfoTOP.lv piebilst, ka tas nav daudz.