Un pēc tam? Skaidra lieta, kaut ūdensplūdi! Tā māca vēsture, un tāda ir Muižnieces īstenotā izglītības nozares attīstības stratēģija.  

Ārzemniekam, kura uzturēšanās Latvijā pārsniedz trīs gadus, būs pienākumu piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos: latviešu valodas un kultūras ievirzes kursos.

Parlamentam grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, taču stratēģija: atlikt pievienošanu uz vēl vienu vēlēšanu ciklu – domājams, saglabāsies.

Bijušajam zemes īpašniekam gada apliekamajā ienākumā netiks ietverti un ar nodokli aplikti ienākumi no piespiedu dalītā īpašuma zemesgabala atsavināšanas.

Valdība neko nav minējusi par testu pirkšanu – proti, vai nāksies maksāt no savas kabatas vai arī tā būs nodokļu maksātāju dāvana pašiem sev. 

No paša kapelmeistara galīgā piekrišana algu palielināšanainav saņemta, un arī valsts nākamā gada budžeta projektā nekas nav parādījies.

Cerēsim, ka “epidemioloģiskā” [kovid]situācija nepasliktināsies, jo tādā gadījumā atkal viss tiks ziedots kovidfrontei, koviduzvarai. 

Vai demokrātijas vēsturē maz kādreiz ir bijuši mēģinājumi ieviest pat ne veselības cenzu, bet cenzu, kas balstīts potes esamībā/neesamībā?

Par to paredzētais sods būs brīvības atņemšana (!) uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.