Tie, kas varētu visvairāk ciest no nākotnes globālā inflācijas šoka (respektīvi, visparastākie amerikāņi un dolāru uzkrājēji citās valstīs) par riskiem uzzina pēdējie.

Visvairāk cietīs vietējais mazais un vidējais bizness, kuram nav rezervju. Ārvalstu uzņēmumi, kuru mātes atrodas ārzemēs, cietīs ievērojami mazāk.

Pasažieriem pirms ceļojuma ir jāpārbauda ceļojuma noteikumi un lidostu ierobežojumi oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. 

Starp tām, kuru klienti var cerēt uz pretimnākšanu, ir “Swedbank”, “SEB banka”, “Luminor”, “Citadele”, “Altum”, “BlueOrange Bank”.

“Brent” markas nafta jau bija nolaidusies līdz 20 ASV dolāriem par barelu un, kā uzskata eksperti, ja nebūtu “pozitīvu ziņu”, varēja noslīdēt arī līdz 10 USD.    

Strauja ekonomikas atveseļošanās pēc “Covid-19” krīzes nebūšot sagaidāma (tātad padome zina, ka šo mākslīgi radīto un uzturēto krīzi mūsu labieši grasās paildzināt).

Turpinot iesākto politiku “neliekamies ne zinis par Aivaram Lembergam piederošo tranzītu”, K.A.Kariņa valdība šajos apstākļos ir nolēmusi atbalstīt gaisa satiksmi.

Tirgus gaida kafijas cenu kāpumu. Arabikas fjūčeru cena biržās 2020. gada martā jau ir uzlekusi par 16% – līdz 130 ASV dolāriem par 100 mārciņu maisu.

Ja pašizolācija turpināsies visu vasaru, rudenī, iespējams, vismaz atsevišķus nekustamos īpašumus varēs iegādāties par šobrīd neiedomājami zemām cenām.