Pērnā gada nogalē bezdarba līmenis sasniedza 8,2%, un pašmāju makroekonomisti sāka runāt, ka “bezdarbs Latvijā ir sarucis zem dabiskā līmeņa”.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi tiek mainīti divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā.

2017. gada nogalē Latvijas mājsaimniecības par elektroenerģiju maksājušas vidēji 15,86 centus /kWh. Igaunijā patērētāji ir maksājuši vidēji 11,89, Lietuvā – 11,16 centus/kWh.

Viesstrādnieki palīdz uzturēt zemu atalgojuma līmeni, kas faktiski liedz darba tirgū iesaistīties vietējiem cilvēkiem “spēka gados”.

Lēmums ir patiešām vieds, jo šajā gadījumā nav runas par tiešu finansiālu, bet gan pārsvarā “morālu” atbalstu.

Nodrošinājuši augstākās izglītības stagnēšanu, politiķi pēc pāris gadiem varēs ar mierīgu sirdi sākt Latvijā pamazām likvidēt augstāko izglītību.

Arvils joprojām ir un paliek valdības izveidotās darba grupas vadītājs, un tieši šai grupai jāsagatavo priekšlikumi, kā “atteikties no OIK”.

Brīvdienu pāvesta Franciska pastorālās vizītes laikā lūdza noteikt Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Īsi sakot, tā acīmredzot ir tā pati “stabilitāte”, ko sabiedrībai sola valdība un ir sevišķi “vienlīdzīgākā” koalīcijas partiju “troikas” sastāvdaļa – ZZS.