Pirmajā kvartālā jaunās naudas masa pārsniedza divus trilj. dolāru, un ASV valsts parāds ir palielinājies līdz 26 trilj., saasinot dolāra vērtības krišanas riskus.

Piemēram, Vācijas statistikas biroja dati liecina, ka valsts ekonomikā kovidpanikas laikā ir fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Latvijas tūristu mītnēs 2020. gada aprīlī apkalpoti 13,2 tūkstoši viesu, kas ir par 93,6% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Tie, kas varētu visvairāk ciest no nākotnes globālā inflācijas šoka (respektīvi, visparastākie amerikāņi un dolāru uzkrājēji citās valstīs) par riskiem uzzina pēdējie.

Visvairāk cietīs vietējais mazais un vidējais bizness, kuram nav rezervju. Ārvalstu uzņēmumi, kuru mātes atrodas ārzemēs, cietīs ievērojami mazāk.

Pasažieriem pirms ceļojuma ir jāpārbauda ceļojuma noteikumi un lidostu ierobežojumi oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. 

Starp tām, kuru klienti var cerēt uz pretimnākšanu, ir “Swedbank”, “SEB banka”, “Luminor”, “Citadele”, “Altum”, “BlueOrange Bank”.

“Brent” markas nafta jau bija nolaidusies līdz 20 ASV dolāriem par barelu un, kā uzskata eksperti, ja nebūtu “pozitīvu ziņu”, varēja noslīdēt arī līdz 10 USD.    

Strauja ekonomikas atveseļošanās pēc “Covid-19” krīzes nebūšot sagaidāma (tātad padome zina, ka šo mākslīgi radīto un uzturēto krīzi mūsu labieši grasās paildzināt).