Nākamā gada martā, vēlākais aprīlī neviena valdība nespēs noslēpt Latvijas ekonomikas lejupslīdi. Pat kārtējo reizi “piepūšot” makroekonomiskos skaitļus. 

Zemnieki joprojām sitas kā pliki pa nātrēm. Transportētāju, uzglabātāju un iesaiņotāju daļa dārzeņu cenā ir neliela. Patērētājs samaksā visiem.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn Džini koeficients, kurš jau tāpat Latvijā ir viens no augstākajiem ES, palielinājās no 34,5% līdz 35,6%.

Lai publikai nerastos aizdomas par stulbu optimismu, Latvijas Banka ievelk pesimistiskas švīkas “aiznākamā” gada prognozēs, kuras, kad tiks koriģētas, visi jau būs aizmirsuši.

Man personīgi nav ne mazāko ilūziju par manu tautasbrāļu alkatības līmeni, tāpēc atbalstīt aptieķniekus bez papildu garantijām atturēšos.

Tagad pat ar neapbruņotu aci redzams, ka no nodokļiem pārtiekošo činavnieku algas ir “uzpumpējušās” krietni apaļākas nekā nodokļu maksātāju – privātā sektora – algas.

PV līdz 2024. gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta.

Beidzot ir skaidrs, kāpēc Čakša izliekas neredzam, ka Kučinska zvaigžņu ceļotāji veselības nākamā gada budžetu ir apšķērējuši, ciktāl vien tas iespējams.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss šo darījumu vērtē kā lielāko Latvijas vēsturē.