Latvijas valsts parāds šā gada sākumā bija 5316,65 eiro uz katru iedzīvotāju. Turklāt ik sekundi valsts parāds palielinājās par 16 eiro.

Latvija vienkārši nejaudā samazināt parāda masu – patlaban ārējā parāda apkalpošanas maksa visai strauji tuvojas 1,5 miljoniem dienā.

Pasaules praksē tas nav nekas jauns un nebijis: piemēram, 2012.-2013. gadā tika “pārbaudīti” (patiesībā – aplaupīti) Kipras banku klienti.

Arī somi, kuri pavisam nesen iesaistījās “RB Rail”, uzskata, ka “Rail Baltica” projekts aktuālajā dienas kārtībā ir noslīdējis krietnu strēķīti lejup

KM ieskatā, valsts esot pilnībā izpildījusi līgumu, pilnībā norēķinājusies par LNB ēkas būvniecību. Tiesa uzskata, ka šis apgalvojums nav pamatots.

Projekts paredz fiziskajām personām aizliegt veikt skaidrā naudā transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro.

Cilvēks tagad var lepoties ar savu netradicionālo seksuālo orientāciju, bet ir pilnīgi beztiesisks, ja runa ir par sociāli ekonomiskajām tiesībām.

Jau šogad paredzs samazināt skaidras naudas lietošanu darījumiem nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību. Un arī fiziskām personām.

Tikai ceturtdaļa jeb 25,7% darba ņēmēju 2017. gadā Latvijā saņēma samērā niecīgu, tomēr ne gluži verga algu 700,01-1400 eiro robežās.