• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
KāpostgalvaValsts parāds: kāposts, ko nošķina valdība, bet par kuru maksāsim mēs visi. Foto: Shutterstock

13 miljardi 13. Saeimai – no 14. Ministru prezidenta

Cipartehnoloģiskā aspektā 2020. gads ir viens liels velna ducis:  13. Saeimas laikā Latvijas valsts ārējais parāds ir pārsniedzis 13 miljardus eiro. Tiesa, visu šo numeroloģiju glābj Krišjānis Arturs Kariņš, kurš ir pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 14. Ministru prezidents – viņam ir visas iespējas pārraut apburto loku un vareniem soļiem ievest mūs visus jaunajā laikmetā.  

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tomēr būs pārspīlēti teikt, ka 13 miljardus saņēma 13. vai kāda cita Saeima. Spriežot pēc visa, Saeima pie šīs naudas dalīšanas nemaz nav tikusi, to savā starpā allaž ir dalījuši daudz ievērojamāki ļauži. Diezin vai viņi – šobrīd ar K.A.Kariņu priekšgalā – tagad varētu atskaitīties, kur tā nauda īsti ir palikusi.

Nu, labi, nebūsim ļauni, neprasīsiem atskaitīties par katru nožēlojamo miljonu, bet vismaz par katriem 100 miljoniem atskaiti gribētos gan. Un ne jau tik vispārīgu, kādu mēs saņēmām no Ivara Godmaņa, Valda Dombrovska vai Laimdotas Straujumas valdības un turpinām saņemt no K.A.Kariņa (sak, izmantoti “sabiedrības labā” vai “kovidkrīzē cietušo atbalstam”), bet gan ar konkrētiem skaitļiem – x miljonus pārskaitījām pētniekam y, a miljonus – propagandistam b, bet z miljoni tika kases uzraugam j. Un tā tālāk. 

Pagaidām mums nākas samierināties ar to, ko saka tāda svarīga persona kā Valsts kase. Proti, “Covid-19” “pandēmijas” seku novēršanai kopš 2020. gada marta vidus tā finanšu tirgos esot aizņēmusies nedaudz vairāk par 2,2 miljardiem eiro.

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka precizē, ka šis finansējums piesaistīts (kas par lielisku eifēmismu!) uz salīdzinoši īsiem termiņiem, bet procentu likmes esot tuvu nullei, lai mazinātu šo aizņēmumu ietekmi uz valsts budžetu (kas par iejūtīgiem finanšu tirgotājiem, viņiem rūp mūsu valsts budžets!).

Taču līdzekļu piesaistīšanas nolūkā Valsts kase strādājot ne tikai ar šiem pagalam iejūtīgajiem finansistiem, bet arī ar droši vien vēl labsirdīgākām starptautiskajām finanšu institūcijām. Tostarp aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī un oktobrī saņemti 250 miljoni eiro no šī aizņēmuma, bet atlikusī daļa gaidāma nākamā gada sākumā.

Valsts kasei pieejami līdzekļi arī no Eiropas Komisijas programmas bezdarba mazināšanai, tostarp 120 miljoni eiro ir saņemti novembrī, bet atlikušos 73 miljonus eiro plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.

Iepriekš noslēgto līgumu ietvaros ir pieejams 400 miljonu eiro finansējums no Eiropas Investīciju bankas.

“Valstij patlaban ir pietiekams finansējums krīzes seku novēršanai un ekonomikas atveseļošanai. Ja būs nepieciešami papildu līdzekļi, tos varēsim piesaistīt, jo finanšu tirgos patlaban ir ļoti labvēlīgi nosacījumi,” priecājas Jalovecka, apliecinot, ka līdz ar to valsts parāds šogad novembra beigās ir pārsniedzis 13 miljardus eiro. Salīdzinājumam: 2020.gada sākumā valsts parāds bija 10,8 miljardi eiro. Kurš vēl teiks, ka K.A.Kariņam nebija taisnība, sakot, ka naudas viņam ir tik daudz, kā vēl nekad?

Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības parāds gada sākumā bija 36,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šī gada beigās tas varētu sasniegt 46-47% no IKP. Atzīsim taču – tas nav kritiski. Kritiska gan ir šo kredītlīdzekļu izlietošana.

Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem kovidpanikas otrajā vilnī un turpmākajos gados paredzēts 1,5 miljardu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija (FM). Kopumā valsts atbalsts “Covid-19” krīzē esot trīs miljardi eiro, no kuriem puse jau ir izlietota. Jūs personīgi sajutāt, cik varenā straumē šī nauda ieplūda Latvijas ekonomikā, sevišķi mazajos uzņēmumos? Otrā puse – tādā pašā varenā vīzē – tikšot iztērēta/sadalīta līdz 2023. gadam.

Nešaubos, ka visi Latvijas uzņēmēji, amatnieki un kultūras darbinieki, kuri pašlaik iegūluši piespiedu koviddusā, spēs novērtēt rūpes, ar kurām viņus apvij 14. premjers, 13. Saeima, mūžīgais Valsts ieņēmumu dienests un bezgalrosīgais Finanšu izlūkošanas dienests.

Roku rokā – uz jauno pasauli!   

1 Komentāri


  1. Vilis Bāliņš
    2020-12-08

    Roberts Ozols savu rakstu noslēdz ar " zooloģismu" - apvij... Kāpēc man tas atgādina ļaunās žņaudzējčūskas APVĪŠANOS ap trīcošo stirniņu?

Tavs komentārs par rakstu: