• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kārlis Šadurskis un Arvils Ašeradens kopbildēAšeradens (no labās) izglītības un zinātnes ministram Šadurskim: "Kārli, tu manos plānos būsi galvenais!" Foto: Ieva Lūka/LETA

Ašeradenā «iemājojis Šlesera gars»: 5 gados sola 50 000 jaunu darba vietu

Diezin vai vairs daudz būs tādu, kas atminas, kā pirms aizpagājušajām pašvaldību vēļēšanām (konkrēti, 2009. gadā) kāds vīrs vārdā Ainārs Šlesers solīja Rīgā radīt 50 000 jaunu darba vietu (atmiņas atsvaidzināšanai par to var lasīt, piemēram, šeit). Kā nu bija ar tām darba vietām, tā nu ir: katrs pašlaik var novērtēt pats.  Taču Šlesera gars ir mūžam dzīvs. Proti, modernajā, “Vienotības” biedra Arvila Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā (EM) ir radušies kaut kur tā kā jau dzirdēti plāni: nākamajos gados, sola Ašeradena kantoris, “situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%”.

Lūk, tā! Tiesa, Šlesers 50 000 solīja vienai pašai Rīgai, tak EM ir pieticīgāka un “prognozē” visai Latvijai, bet tik un tā paralēlas plaknes te ir akurāt ar neapbruņotu aci saskatāmas. Jo vairāk tāpēc, ka nedz Šleseram tolaik, nedz Ašeradenam tagad nav īsti tā kā pamata kaut ko tādu solīt. Ja nu vienīgi, turpinoties cilvēku izbraukšanai no Latvijas, EM varētu prognozēt, ka atbrīvosies (nevis nez no kurienes radīsies) 50 000 darba vietu. Redzot emigrācijas skaitļus, tā būtu pat ļoti reāla prognoze, un EM, gods godam, to atzīst: iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022. gadam varot samazināties par vairāk nekā 60 000, turklāt – tāpat kā līdz šim – darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināšoties straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. EM pat neslēpj, ka “demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei”. Tiesa gan, neiebilst arī pret to, ka valdošajai koalīcijai demogrāfijas jautājumi līdz šim ir bijuši vienaldzīgi un neizskatās, ka pārskatāmā nākotnē kas varētu mainīties.

EM, protams ir pamanījusi neatbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – to, ka “veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, kā arī ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars”. Arī šī ideja jau ir dzirdēta – vēlmi turpmāk saņemt “tehniskāk” izglītotus jauniešus ir paudis mūsu jaunais labvēlis – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) – par to lasiet šeit.

Tomēr EM nav sapratusi, ka labvēļu vēlme ir likums, tāpēc vieglprātīgi prognozē, ka speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās turpmāk vēl palielināšoties, un 2022. gadā “humanitārais” pārpalikums būšot jau 10 000 cilvēku, turpretim “tehniķu” iztrūkums būšot jau 16 000. Bet darbaspēka ar līdz šim Latvijā nīdēto vidējo profesionālo izglītību iztrūkums būšot aptuveni 30 000, turklāt teju visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.

Par spīti OECD paustajai vēlmei 2022. gadā būšot arī vairāk nekā 25 000 jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm; viņiem būšot problēmas atrast darbu pat par spīti 50 000 jaunajām darba vietām.

Taču visā šajā šļurā atrodams arī kas ļoti pozitīvs: Ašeradens faktiski uzņemas personīgu atbildību par paša vadītās ministrijas saprognozēto. EM, viņš atzīst, ir “jāuzņemas atbildība par darba tirgus attīstību”. Šajā sakarā EM līdz 2020. gadam “ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus, – matemātikā par 52% jeb no 5200 līdz 8000 skolēniem, dabaszinībās 2,3 reizes jeb no 2600 līdz 6000 skolēniem, bet svešvalodās divarpus reizes jeb no 4000 līdz 10 000 skolēniem”, kā arī “panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000”.

Plānots arī panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo.

Tā, lūk! Tāpēc būtu lietderīgi likt aiz auss visu, ko ir sasolījis Ašeradens un pēc pieciem ar pusi gadiem celt to gaismā: skaitļi ir spītīgi, tie skaidri parādīs, cik reāli ir bijuši Ašeradena solījumi. Starp citu, demokrātijā darbojas varas pēctecības princips, tāpēc pašreizējās EM prognozes būs saistošas arī gadījumā, ja ministrs vairs nebūs Ašeradens.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: