• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Foto: Ieva Čīka/LETA

Autopārvadātāji 1.jūliju nodēvē par sēru dienu; pret eirovinjetes ieviešanu krastmalā piketē ar 120 fūrēm

NOZARE.LV

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA "Taka" pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Kā skaidroja Apariņš, gadā par katru mašīnu ir jāmaksā apmēram 900 eiro vai 11 eiro dienā, un uzņēmējiem, kuri tāpat knapi savelkot galus, šādu lieku līdzekļu neesot. Viņš arī atgādināja, ka valdība iepriekš solījusi nodokļus necelt.

SIA "Taka" pilnvarotais pārstāvis arī norādīja, ka Igaunija nolēmusi ceļu nodevas ieviešanu atlikt līdz 2016.gadam, savukārt Lietuva panākusi vienošanos, ka ne Lietuvas, ne Krievijas pārvadātāji ceļa nodevu abpusēji nemaksā. Līdz ar to Latvija būšot vienīgā, kurai nāksies tagad maksāt arī ceļu nodevu Krievijā, kas esot aptuveni trīs rubļi par kilometru. Turklāt Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir ieviesti divi maksājumi par ceļiem plus vēl degvielas akcīze, kura nepietiekami tiekot novirzīta ceļiem.

Apariņš izteica neizpratni, kāpēc asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš stāv malā un nav asi iestājies pret eirovinjetes ieviešanu.

Transporta nozares pārstāvis Andris Morozovs savukārt skaidroja, ka autopārvadātāji principā nevēloties maksāt nodevu, pirms ceļi nav sakārtoti normālā stāvoklī. Turklāt esot skaidrs, ka par deviņiem miljoniem eiro, kurus gadā grib iekasēt valsts, ceļus sakārtot neesot iespējams.

Uzņēmuma "Zanda" pārstāvis Jānis Zeidaks savukārt skaidroja, ka stāsti par slikto situāciju nozarē ir patiesi. Viņš zinot vismaz divas kompānijas, kuras operēja ar sešām līdz astoņām mašīnām un šogad savu darbību izbeigušas, jo nav bijis iespējams savilkt galus kopā, samazinoties kravu plūsmai. Tāpat viņš norādīja, ka kompānijām, kuras operē ar aptuveni 80 mašīnām, pēc eirovinjetes ieviešanas būs jāmaksā teju 70 000 eiro. Viņš arī skaidroja, ka situāciju nozarē negatīvi ietekmē Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī Krievijas rubļa kursa kritums. Turklāt Ziemeļeiropā pēdējā laikā aizvien aktīvāk sākot darboties Bulgārijas un Rumānijas pārvadātāji, kuri cenšoties ienākt arī Baltijas valstu tirgos.

Tavs komentārs par rakstu: