• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sklandrauši - apetītlīgi, bet 'nepareizi""Nestandarta" sklandrauši. Foto: Mājas Gardumi

Es par kundzīti, kas tirgo «manus» sklandraušus!

Iesaistoties Briseles spēlītēs, bieži izrādās, ka iestājas birokrātiskā aspektā dzelžaini loģiskas, bet vienkāršam cilvēkam nesaprotamas un pat nepieņemamas sekas. Tā ierakstīšana Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, kas sākotnēji tika uztverta lielākoties ar lepnumu, tagad ir izvērtusies nepatīkamos aizliegumos, ko svētku priekšvakarā bija iespēja “izbaudīt” visiem Jāņu siera cienītājiem – tagad šo produktu drīkst ražot tikai oficiāli atzīts oligopols (par to lasiet šeit).

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Skaidrs, ka mierā netiek atstāti arī pārējie Eiropā reģistrētie “tradicionālie produkti”  sklandrauši un salinātā rupjmaize. Arī to cepējiem turpmāk būs jāizņem attiecīgās atļaujas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pretējā gadījumā draudēs sods, jo Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauto produktu receptūra tiek unificēta un aizsargāta.

Brisele jokus ar standartiem nesaprot. Sava neilgā mūža laikā esmu nobaudījis vairākus desmitus dažādu Jāņu sieru un noteikti kādu desmitu sklandrauša “šķirņu”. Šie produkti ar to arī allaž ir bijuši sevišķi pievilcīgi, ka katram gatavotājam tie garšo citādi – un galu galā ikvienam pircējam ir iespēja sameklēt “savu” Jāņu sieru vai rupjmaizi. “Mana” sklandraušu meistare “dzīvo” vienā no Rīgas tirdziņiem (neteikšu, kurā, lai neuzkluptu policija). Viņas rauši, gadās, ir šķībi un greizi, nepareizas formas, pat dažāda lieluma, nemaz nav monohromi – toties jūtami pašas rokām “izauklēti” un fantastiski garšīgi. Taču atbilstoši Briseles noteikumiem tie vairs nav sklandrauši. Godīgi sakot, man trūkst fantāzijas, kā tos var nosaukt, negrēkojot pret šo raušu sūtību. Un es baidos, ka kādu dienu, kad es meklēšu “savus” sklandraušus, kundzītes savā vietā nebūs. Tāpēc esmu gatavs viņu aizstāvēt līdz pēdējam pulvera kriksim printerī.    

Es priecājos, ka Jāņu siers, salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Jā, tādējādi tie tiek pasargāti no “pakaļdarinājumiem”, tādējādi tiek “garantēta saražotā produkta kvalitāte”. Taču ko darīt, ja “pakaļdarinājums” ir īstāks par standartizēto, iegrāmatoto un apzieģelēto produktu?

Jā, minētos produktus drīkst ražot visi līdzšinējie uzņēmumi vai mājražotāji, taču pēc zināmas procedūras veikšanas – un ievērojot Briseles apstiprināto receptūru.

Bet es pieņemu, ka “manu” sklandraušu recepte neatbilst ES standartiem. Tāpēc es cenšos izgudrot krietnu, latvisku sinonīmu “sklandrausim”. Varbūt tas glābs patiešām unikālu produktu, ko atzīstu es nevis Briseles birokrāti, kas droši vien īstu sklandrausi nav pat matījuši.  

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: