• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Marija GolubevaPat ja šie grozījumi nav Marijas Golubevas "pirksts", tie liecina viņai par labu. Foto: Valsts kanceleja

Golubevas devums sabiedrībai: «sociālais naids» kā atbildību pastiprinošs apstāklis

Pildot nule ieceltās iekšlietu ministres Marijas Golubevas solījumu, 13. Saeima ir papildinājusi Krimināllikuma 48. pantu Atbildību pastiprinošie apstākļi ar vēl vienu punktu: noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz naida pret kādu sociālo grupu.     

Dzintars Zaļūksnis

Taisnību sakot, abstrahējoties no ministres personības, juristam grūti atrast principiālus iebildumus. Ja nu vienīgi par to, ka naids kā jebkura sajūta ir izteikti subjektīva padarīšana, ko nav iespējams pierādīt, ja apsūdzētais pats nav bijis tik dumjš un atzinies – sak, es toč’ to brālību ienīstu, tāpēc tā izdarīju! Pierādīšanu vēl problemātiskāku padara tas, ka runa nav par personīgu naidu (to var konstatēt, piemēram, ar liecinieku liecībām vai darbību secīguma analīzi), bet gan par sociālu naidu – tātad naidu pret, piemēram, ķīniešiem, autobraucējiem, bomžiem, senioriem utt.,u.tjpr.

Kaut kur šajā bezgalgarajā rindā teorētiski jābūt arī seksuālajām minoritātēm jeb LGBTI(Q+) brālībai un viņu atbalstītājiem.

Taču dzīve rāda, ka LGBTI(Q+) nesamierinās ar stāvēšanu rindā, šī grupa vienmēr sevi uzskata par pirmo un galveno. Netieši to apliecina arī Krimināllikuma grozījumu ložņāšana pa Saeimas pažobelēm.

Acīmredzot, lai nebūtu pārāk uzkrītoši, grozījumu projektu iesniedza nevis Golubeva (apvienība “Attīstībai/PAR!”), kura taču jau stājoties amatā kaut ko tādu solīja kā prioritāti, bet gan Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadītā Tieslietu ministrija, un virzību uzņēmās Saeimas Juridiskā komisija un deputāts Andrejs Judins no “Jaunās vienotības”. Sākotnēji runa [godīgi] bija par formulējumu, “ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret cilvēka seksuālo orientāciju”. Tomēr tas neizgāja cauri.

Tad Judins mēģināja formulēt jaunu nozieguma sastāvu, paredzot kriminālsodu par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas seksuālās orientācijas. Pat mūsu lidojošās siles iemītniekiem arī tas izrādījās pārāk augstos (vai zemos) plauktos grābts.

Un nu mēs esam saņēmuši daudz neitrālāku un ne vairs uz tīru seksu vērstu formulējumu, kurš teorētiski aptver daudzas jo daudzas potenciāli diskriminētas sabiedrības grupas – tostarp, piemēram, pret “Covid-19” potēto/nepotēto sabiedrības daļu.

Un tas ir lieliski! Vismaz teorētiski. Jo prakse var izrādīties gan tāda, gan šāda. Ja, piemēram, no sociālajiem tīkliem tiks izcelti ārā gan tie, kas kurina naidu pret nepotētajiem, gan tie, kas reāli draud vai rupju apsaukā potētos, sabiedrībai pilnīgi noteikti būs cerības uz attīrīšanos un savstarpēju sapratni.

Taču man ir nelabas aizdomas, ka, pirmkārt, šie grozījumi atkal tā vai citādi tiks sasaistīti galvenokārt ar seksu un reducēti uz izmantošanu LGBTI(Q+) brālības labā, un, otrkārt, tos piemēros, lai pilnībā aizbāztu muti tiem, kas racionālu iemeslu dēļ pagaidām atturas no vakcinēšanās, un atbrīvotu slūžas vakcīnfanātiķiem.

Vārdu sakot, gan optimistiem, gan pesimistiem ir pietiekams pamats būt piesardzīgiem.

Bet šobrīd novērtējiet to, ka jaunieceltā iekšlietu ministre cenšas pildīt savus solījumus. Pagaidām – vismaz vienu. Iespējams gan, ka, runādama par naida noziegumiem, Golubeva bija domājusi pavisam ko citu.          

Tavs komentārs par rakstu: