• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jānis Sārts pārliecināts par savu taisnībuStratkoma šefs Jānis Sārts. Foto: Edijs Pālens/LETA

Kas ir «mūsu kopīgās vērtības», Sārta kungs?

Roberts Ozols

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb Stratkoma direktors Jānis Sārts Saeimā notikušajā diskusijā par “hibrīdapdraudējuma” novēršanu ir izteicies tā: “Pretinieks vērš uzbrukumu mūsu kopīgajām vērtībām, tāpēc mums nevajag izdarīt sev “lāča pakalpojumu”, ja palīdzēsim pretiniekam tās graut.”

Nu, pilnīgi manas domas, Sārta kungs!

Tikai viens mazs papildu jautājums: kas, jūsuprāt, ir šīs “mūsu kopīgās vērtības”? Skaidrs, ka sava valsts, bez šaubām, tās neatkarība, jā, arī latviešu valoda un kultūra – bet kas vēl, Sārta kungs? Baidos, ka neko daudz vairāk mēs nesameklēsim vai pušu plīzdami.

Ziniet, kāda ir jūsu visumā pareizās domās vājā vieta? Nedz Latviju, nedz tās neatkarību, nedz mūsu dzimto valodu neviens – ieskaitot jūsu pēcāk arī tīri konkrēti nosaukto pretinieku Krieviju – neapdraud.

Izņemot mūs pašus, kas nekādi nespēj vienoties, kādas tad vēl ir “mūsu kopīgās vērtības”.   

Jūs uzskatāt, ka vārda brīvība ir “mutes palaišana”, mēģinājumi patstāvīgi analizēt situāciju – “sazvērestības teorijas”, turklāt “ar mērķi nomaskēt faktus”. Savukārt es uzskatu, ka jūsu kareivīgā retorika ir prāta nabadzība, bet cilvēki, kas, jūsuprāt, nejēdz, ko viņi dara un “ļaujas manipulēties”, vienkārši vēlas mierīgi padomāt ar savu galvu.

Jūsu “draugus” es uzskatu par “viltniekiem”, jūsu “demokrātiju” – par “policejiskumu”.

Starp citu, arī jūs manu “mieru” varat uzskatīt par “kara kurināšanu”, bet vēlēšanos tikt skaidrībā – par “nodevību”.

Bet ziniet, kur ir atšķirība starp jums un mani?

Es jūs cenšos likt mierā, turpretim jūs tādus kā mani “apkarojat” – ceru, tikai amata nevis pārliecības dēļ.

Jūs par visām varēm gribat, lai kāds – nu, labi, teiksim atklāti, tie, kas jums nepiekrīt – kļūtu par “minoritāti informatīvajā telpā”. Jūs uzskatāt, ka, liekot visiem vienoti kliegt marša ritmā, varat “mazināt savu ievainojamību”. Iespējams. Taču savu – nevis Latvijas.

Izcilais šveiciešu rakstnieks Makss Frišs (Max Frisch) savulaik padarīja trakus savus visumā miermīlīgos tautiešus, atgādinādams, ar ko Šveicei nācās maksāt, lai Otrajā pasaules karā saglabātu savu neitralitāti, kas tolaik nozīmēja arī suverenitāti. Šveiciešu zemessardze ar ieročiem rokās sargāja Trešā reiha militāros ešelonus savā teritorijā, bet Šveices rūpniecība piepūta vaigus un pildīja vērmahta pasūtījumus.

Vai jūs, Sārta kungs, saprotat, ka citas iespējas šveiciešiem nebija? Arī Kārlis Ulmanis bija pasludinājis Latviju par neitrālu valsti. Vai to kāds ņēma galvā?

Ģeopolitika visos laikos ir bijusi vienāda.

Neviena valsts nevar “pārcelties citur”, ar kaimiņiem nākas sadzīvot – ne draudzēties, ne naidoties, ne mest viņiem ar akmeņiem vai apbērt ar konfektēm, bet sadzīvot, lai kā viņi patiktu vai nepatiktu.

Meklēt “kaimiņus” otrā pasaules malā? Jūs domājat, ka tas ir racionāli, es uzskatu, ka tas ir vājprātīgi. Tādas nu ir tās “mūsu kopīgās vērtības”.      

Tavs komentārs par rakstu: