• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skolēns bez sejasSvarīgi, lai skola neizdzēš skolēnu sejas. Foto no: abcnews.go.com

Nabadzību nosauksim par «izdegšanu» – un viss kārtībā!

Sociālā aspektā ārkārtīgi zīmīgu aptauju ir veikusi Latvijas pašvaldību savienība (LPS). Kā zināms, aptaujās svarīgas ir ne tikai respondentu atbildes, bet arī tas, kā formulēti jautājumi. Piemēram, sarunājuši, ka nelietosim vārdus nabadzīgs vai maznodrošināts – un finanšu problēma būs atrisināta!

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Izskatās, ka līdzīgi it sprieduši arī LPS kā aptaujas pasūtītāji un rezultātu interpretētāji Izglītības un zinātnes ministrijā. Es runāju par skolēniem, kuriem, kā uzskata LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, attālinātu mācību laikā esot vērojama “izdegšana”. Kā tā, jūs jautāsiet?

Ļoti vienkārši! Citiem vārdiem sakot, atsevišķi skolēni saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzassevī. Nu, tāda lieta ir! – psihiatri atzīst, ka kovidpanikas laikā vairākkārtīgi paaugstinās daždu psihisku noviržu draudi. Vai tiešām beidzot kāds arī Latvijā gatavs? Ak vai!

Izrādās, esot tādi skolnieciņi, kas “izjūt psihiloģisku diskomfortu” tādēļ, ka viņiem mājās nav attālinātām mācībām piemērota datora vai arī viņi komunicēt tīmeklī ar klasesbiedriem, kad ievajagas, bet gan tikai tad, kad ar ģimenes vienīgo datoru nedarbojas vecāki. Ko padarīsi, ja pašam sava dīvaisa nav!

Ko tas nozīmē, ja pārtulkojam no činavnieku valodas latviski?  To, ka ģimenei nepietiek naudas, lai savu skolnieku (savus skolniekus) apgādātu ar personīgajiem datoriem un labu internetu.

Vēl trakāk: šī problēma sastopama arī skolās: Dundure atzīst, ka esošais tehniskās nodrošināšanas līmenis neļauj visa valstī uzturēt vienādi augstu piekļuvi kvalitatīvai [attālinātajai] izglītībai. Izsakoties činavnieciski, “ciparu resursus nav iespējams izmantot, lai nodrošinātu kompetenču pieeju”.

Kas tie par kārtējiem eifēmismiem?!

176 (!) skolas visā Latvijā uzskata, ka tām nav nodrošināts tāds interneta ātrums, lai būtu iespējama attālinātām mācībām adekvāta datu pārraidīšana. Daļai skolu tāds internets nav pieejams tīri tehnisku iemeslu dēļ, jo, gadās, lauku teritorijā tādu vienkārši neviens nespēj piedāvāt. Otrai daļai problēma ir nevis ar interneta provaideriem, bet gan finansēm – labs internets parasti maksā labu naudu, un skola vienkārši nevar tādu atļauties.

Vārdu sakot, ja jaunajam cilvēkam sagadījies tā, ka gan ģimene nav īpaši turīga, gan skola spiesta taupīt katru centu,– atā, sapni par kvalitatīvu izglītību!

Vai gan tas nav iemesls “izdegšanai”? Un kā vēl! Tikai, lūdzu, sauksim šādu “izdegšanu” īstajā vārdā – par nabadzību. Un atcerēsimies, ka nabadzība nav noziegums vai kauns, bet gan tikai pārejošs materiālais stāvoklis. Un runa nav par datoriem, planšetēm, viedtālruņiem un superātru internetu.

Daudz svarīgāk, lai nabadzība nekļūtu par pastāvīgu dvēseles stāvokli – nedz pedagogiem, nedz viņu audzēkņiem. Lai skola neatņemtu viņiem sejas un līdz ar tām – pašcieņu.

Tavs komentārs par rakstu: