• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Velobraucējs uz ietves blakus velojoslaiKonkrēti šim velobraucējam nekādas joslas nav vajadzīgas. Foto: Rojs Maizītis/jauns.lv

Nemeklējiet loģiku Čaka ielā!

Pasaule mainās acu priekšā, un vecmodīga kļūst arī līdz šim ierastā loģika. Vietumis tā tiek atcelta vispār. Lai smadzenes neuzvārītos, loģiku labāk nemeklēt vismaz divās lietās: sociālajos ierobežojumos, kas noteikti pandēmijas sakarā, un Rīgas (nu jau arī Ārrīgas) piepuļķošanā.  

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Aleksandra Čaka ielas velojoslu eksperimentā loģikas trūka jau pašā sākumā. Nu sakiet, vai ir prātīgi šādu eksperimentu rīkot, nākot ziemai, kad ar velosipēdu pārvietojas pavisam maz entuziastu (uzsvēršu – starp tiem esmu arī es)? Ja mēs pieņemam citu loģiku un iedomājamies, ka šā eksperimenta mērķis ir krietni pabojāt dzīvi 1) privāto auto īpašniekiem, 2) sabiedriskā transporta pasažieriem, 3) uzņēmējiem, kuru veikali vai kantori atrodas Čaka ielā, 4) Purvciema iedzīvotājiem, tad viss it kā nostājas savās vietās: šis mērķis ir sasniegts, lai gan galvenie eksperimentētāji – Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, viņa satiksmes vietnieks Vilnis Ķirsis un atbildīgās komitejas vadītājs Olafs Pulks – diezin vai pat spīdzināti atzīsies, ka vēlētāju dzīves maitāšana ir bijis Čaka ielas un tai sekojošās visas pilsētas sapuļķošanas virsmērķis.    

Taču pat šie sprukstiņi (atvainojiet par skarbo apzīmējumu, bet politiķus, kuri atsakās ieklausīties vairākuma viedoklī, grūti nosaukt citādi) ir apjēguši, ka nedz pilsēta, nedz pilsētnieki nav gatavi šādām darbībām,– un nav nozīmes, vai tās tiek saukātas par eksperimentiem vai kā citādi. Pirmkārt, Rīgā nav izveidota transporta infrastruktūra, kas ļautu pārvietoties no apkaimes uz apkaimi, apbraucot centru. Otrkārt, šādā ziņā nav konsekvences arī sabiedriskā transporta maršrutu plānojumā. Jā, ir milzum gari (3. autobuss, 1. tramvajs) maršruti, kas ved pār visu Rīgu, bet... atkal caur to pašu centru, kas tagad, izrādās, tiek pielāgots kājāmgājējiem, turklāt ar dažādām fobijām – sak, es kopš bērnības baidos no zvērīgi rūcošajām mašīnām...

Treškārt, centrā trūkst tirdzniecības vietu, kur iegādāties ikdienas preces, tāpēc arī liela daļa centra iedzīvotāju nav gatava pilnībā atteikties no personīgā autotransporta pat tad, ja savu darba vietu viņi var sasniegt kājām.

Ceturtkārt, samazinoties auto satiksmei, arvien skaidrāk atklājas tas, ka apdraudējumu gājējiem līmenī uztur velosipēdisti, skūteristi un citi ekoloģiski tīrie satiksmes dalībnieki. Un ar šo problēmu tikt galā ir arvien grūtāk.  

Pulka vadītā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir nolēmusi no 1. septembra mainīt satiksmes organizāciju Čaka ielā – uzmanību, atslēdziet loģiku! – saglabājot tikai vienu velojoslu, virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas – viena sabiedriskajam transportam, bet otra – pārējam autotransportam. Kāpēc tā? Vai kāds ir mērījis satiksmes plūsmas un pierādījis, ka uz centru sabiedriskais transports pa kopīgo (vienīgo) joslu nezin kāpēc uz priekšu tiek ātrāk nekā prom no centra? Mēs to nezinām, un pēc Staķa-Ķirša-Pulka ieceres mums nekas arī nav jāzina, jo pietiek ar to, ka šī trijotne rūpējas par mūsu ikdienu, līdz sviedri pil iz deguna.   

Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1. aprīlim “izstrādāt risinājumus”, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti. Visai pretrunīgs uzdevums, tomēr nogaidīsim, varbūt departamenta speciālistiem tiešām izdosies līdzsvarot ļoti grūti līdzsvarojamas lietas.

Visādā ziņā pat līdz šim visai apmierinātās nevalstiskās organizācijas sākušas kurnēt, norādot, ka nav skaidrs, kur šāds risinājums vispār radies: Čaka ielas velojoslu eksperimenta laikā neesot savākti nepieciešamie dati, kas ļautu pieņemt turpmākos lēmumus un atrisināt radušās problēmas. Joprojām neesot skaidrs, kādi kavējumi sabiedriskajam transportam bija pirms šī eksperimenta un kādi ir pašlaik.

Kā jau varēja gaidīt, vienota viedokļa šajā jautājumā vairs nav arī Rīgas domes koalīcijā: vienīgā frakcija, kas esot iestājusies par veloceliņu saglabāšanu Čaka ielā, esot bijuši “Par/Progresīvie”, tomēr arī parprogresisti galu galā piekrituši kompomisam, lai izvairītos no iespējas, ka veloceliņi no Čaka ielas pazūd vispār.

Interesanti, ka domnieki šoreiz rīkojas kā caur un cauri politiķi – vispirms pieņem lēmumu, un tikai pēc tam pūlas to argumentēt: jaunā risinājuma izstrādāšanā satiksmes eksperti nav piesaistīti, tie palīdzēšot turpmāk – argumentācijas procesā.

Diezin vai šādā situācijā rīdzinieki var justies aizsargāti – vienalga, ejot kājām, pārvietojoties ratiņkrēslā vai braucot ar sabiedrisko transportu vai, galu galā, personīgo auto. Un tā tomēr ir pārliecinoši lielākā daļa rīdzinieku.    

Tavs komentārs par rakstu: