• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Figūriņas uz naudas kaudzītēmKamēr sabiedrība mīņājas uz vietas, labieši tik rāpjas uz augšu. Attēls: Shutterstock

No nākamā gada minimālā alga būs 500 eiro mēnesī. Nu un?

Valdība nolēmusi, ka no jaunā gada valstī noteiktā minimālā darba samaksa tiks paaugstināta no pašreizējiem 430 uz 500 eiro. Tas ietekmēs tos, kas pašlaik oficiāli saņem 430-500 eiro mēnešalgu. Un valsts amatpersonas, kuras var sākt labsajūtā berzēt roķeles.  

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tie, kas par savu darbu nesaņem pat minimālo algu, jo ir pašnodarbināti, neskaitās strādājam pilnu slodzi vai vispār seņem algu aploksnē, dzīvos. Kā dzīvojuši –  tas, vai viņu ienākumi mainīsies, atkarīgs no darba devēja labsirdības vai ļaunības.

Tiem, kam alga ir robežās no vecās minimālās līdz jaunajai, iespējams, kaut ko iegūs, taču, ņemot vērā Latvijā pastāvošo darbaspēka nodokļu sistēmu, tie nebūs aritmētiski izrēķināmie 70 eiro jeb 16,3%. Valsts no tiem nošķīs apmēram trešdaļu.

Godīgiem darbarūķiem, protams, būtu izdevīgāk, ja valdība nevis celtu minimālo algu, bet gan atbrīvotu to no iedzīvotāju ienākumu nodokļa.

Taču mūsu vadoņi to dara nelabprāt. Iemesls ir ļoti vienkāršs un reizē samērā pretīgs: atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma  4. pantam valsts amatpersonām un darbiniekiem ir garantēta algu indeksācija. Tā otiek rēķināta šādi: “saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi” – un reizina ar visādiem voluntāri noteiktiem koeficientiem. Jo lielāks koeficients, jo lielāks garantētais algas pielikums. Piemēram, Saeimas priekšsēdētājam – 1,73, Saeimas deputātam – 3,2, pašvaldības domes priekšsēdētājam – līdz 3,64, ministram – 4,68, Ministru prezidentam – 4,93.

Nekā neparasta – arī šeit darbojas Latvijā ierastais princips kam ir, tam būs vēl vairāk.

Tāpēc aplūkotajā likuma normām ir loģisks efekts: ja tiek paaugstināta minimālā alga, statistiķi nākamajā atskaites periodā varēs izrēķināt lielāku vidējo algu, kura automātiski kvieks pēc valsts amatpersonu aldziņu indeksēšanas. Akurāt tā, kā tas notiek pašlaik.

Toties aplikšana vai neaplikšana ar nodokli mūsu labiešiem personīgi neko nedod. Tāpēc viņi allaž rīkojas pēc viena šablona. Man, man, man! Ja arī kāds cits ir ieguvējs, tad tas ir nejauši. 

Tavs komentārs par rakstu: