• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ķekavas apvedceļa projektsDivi megaprojekti blakus: "Rail Baltica" un ķekavas apvedceļš. Pagaidām uz papīra. Attēls no: buvinzenierusavieniba.lv

Par 250 miljoniem no 2023. gada oktobra varēsim apbraukt Ķekavu

Piekrītu, šoseja Rīga-Bauska ir viena no savādākajām Latvijā: tā iracionālā veidā apēd laiku. Apmēram 65 km, ko reti izdodas nobraukt ātrāk par stundu. Pietiekami bieži esmu pa to braucis, un intereses pēc arī hronometrējis.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Lai cik tas nešķistu paradoksāli, nesaprotami lielāko laika daļu apēd ceļa posms starp Ķekavu un Iecavu. Iespējams, jums ir citi novērojumi, bet tas tikai pastiprina šīs šosejas misticismu: tātad tā ir vēl arī subjektīva. Taču nu ir parādījusies cerība, ka šī šoseja tiks iztaisnota: 16. jūlijā Latvijā ir sākts vēl viens megaprojekts: noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi.

Līgumu un tā 14 pielikumus valsts vārdā parakstīja Satiksmes ministrija (konkrēti: valsts sekretāra pienākumu izpildītāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupa), kā arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un privātais partneris – AS ”Kekava ABT”.

“Ķekava ABT” konkursā izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bijusi arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds “Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR”, kas esot “neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā” un esot specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Tas būšot Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā. Ceļu būvnieki sola, ka pēc trim gadiem Bauskas virzienā vedīšot četru joslu maģistrāle. Projekts tiekot tiks īstenots atbilstoši modelim “projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt”.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa iepirkuma rezultātiem maksimālās projekta izmaksas tika lēstas 265 729 046 eiro apmērā, bet, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, projekta maksimālās izmaksas samazinājušās par 15 miljoniem eiro un būšot 250 132 500 eiro. Vēlos uzsvērt: tas gan nenozīmē, ka būvniekiem pietiks ar šiem 250 miljoniem: diemžēl Latvijas prakse liecina, ka šādu projektu īstenošanas gaitā rodas neparedzēti izdevumi, kurus nodokļu maksātāji galu galā apmaksā, projektu sadārdzinot. Tāpēc pagaidām pret nosaukto summu iesaku izturēties ar zināmu skepsi. Cāļus, kā zināms, skaita rudenī.

Pagaidām pieņemsim zināšanai, ka valsts budžets privātajam partnerim ir apņēmies izmaksāt 250 miljonus 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei. Tas iztaisa  mazliet vairāk par 12,5 miljoniem eiro gadā.

Apvedceļa projektēšana jau notiek, un šā gada beigās plānots sākt būvdarbus. Ķekavas apvedceļš būs autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no 7,78. līdz 25. kilometram. Četru joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) plānots 12,22 kilometru garumā, divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā – 5,36 kilometri, bet paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi – 20,7 kilometri. Projektā paredzēti divi tuneļi, seši tilti un pārvadi, 10 apļveida krustojumi, divi gājēju tilti un tuneļi un 6,5 kilometri prettrokšņu risinājumu. Apvedceļu plānots pabeigt trīs gadu laikā, bet vēl 20 gadus privātais partneris šo ceļu uzturēs.

Atliek tikai konceptuālais jautājums: vai šis 250 miljonu projekts patiešām spēs ietaupīt laiku un nervus tiem 30 000 autovadītāju, kas ik dienu pa to mēro ceļu uz Bausku vai Lietuvu un atpakaļ?

Tas diemžēl noskaidrosies tikai pēc tam, kad apvedceļš būs atvērts satiksmei un nauda – notērēta.  

Tavs komentārs par rakstu: