• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vājprātīgi piesārņota jūrmaja kaut kur ĀzijāTe kaut kur iejukusi arī jūsu izmestā plastmasas dakšiņa un vates irbulis. Foto no: phys.org

Saeima daļēji aizliedz vienreizlietojamo plastmasu

Ja runājam par plastikāta maisiņiem un citu līdzīgu drazu, planētas piesārņošanā Eiropa ir vāja konkurente, piemēram, Indijai. Taču globālā darba dalīšana turpinās, kā ierasts: Eiropa cenšas sevi maksimāli ierobežot, iepretim citu valstu lielākoties formālajai defilēšanai pa ekopolitikas mēli.

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Nupat esam sagaidījuši vēl vienu risinājumu, kas jau tuvākajā nākotnē liks Latvijas patērētājiem mainīt ieradumus. Proti, Saeima 27. maijā galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Plastmasu saturošu izstrādājumu likumu (likumprojekts atrodams šeit), ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums. Izmaiņas paredz no 3. jūlija aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Turpmāk ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū vairākas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat aizliegts no putu polistirola izgatavot pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Ražotājam noteikts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem noteiktas prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Likumā noteikta iespēja izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2. jūlijam.

Saeimas Preses dienests informē, ka aizliegums netiks attiecināts uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.

Ražotājiem noteikts pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77% 2025. gadā un 90% 2029. gadā. Ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.

Kur nu bez tā! – likumā noteikta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 175 eiro, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 350 eiro.

Taču naudas sods ir mazākā no neērtībām. Patērētājam nāksies pierast pie tā, ka daudzi ikdienas sīkumi kļūs krietni dārgāki vai pat vispār izzudīs. Var jau būt, ka ilgtermiņā tas radīs pozitīvu efektu. Sevišķi, ja līdzīgus likumus pieņems arī citur pasaulē. Piemēram, tajā pašā Indijā.  

Tavs komentārs par rakstu: