• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Mājkalpotāju ierinda un garāmejošs sulainis Why do we need maths?/Kam mums matemātika? Ilustratīvs foto no: awhitecarousel.com

Sulaiņi iztiks bez vēstures, matemātikas un latviešu valodas

Cik precīzi tomēr reizēm dzīve saliek visu savās vietās! Nepretojoties valdošās elites tautas nomainīšanas politikai (par to lasiet šeit) un turpinot atražot to pašu daudzu nīsto, bet tik ierasto politisko režīmu, Latvijas sabiedrības vairākums zemapziņā ir samierinājies arī mazizglītotu, pacietīgu sulaiņu lomu, kas tai iedalīta “starptautiskajā darba dalīšanā”.

Dzintars Zaļūksnis    

“Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti,” – bieži, pārlieku bieži dzirdēts vai lasīts pateiciens, kurš šobrīd burtiski rauj ārā nervus. Kas gan mīlēs “šo valsti” – Latviju, ja mēs paši to nedarām? Vai aiz šā naida būtu jābrīnās, ka gandrīz ceturtdaļa tautas – tostarp gandrīz 40% jauniešu (lasiet šeit) – pēdējo 20 gadu laikā Latviju ir pametuši, un lielum liela daļa – uz neatgriešanos?  

Es mīlu šo zemi un MĪLU šo valsti! Es ienīstu politisko režīmu, kas mani un citus provocē paziņot ko citu. Nudien, jāsāk ticēt tiem “sazvērstības teoriju” adeptiem, kas sludina, ka Latviju kāds visuvarens spēks attīra no “aborigēniem”, pārvēršot tos par kungam uzticamiem sulaiņiem, kas gatavi rīkli pārgriezt tiem, kuri bilst, ka šādā nostājā ir kaut kas perverss, kaut kas tāds, kā dēļ mēs esam zaudējuši SAVU valsti un atgūt to kļūst arvien sarežģītāk.

Samērā bieži runājot ar 19-20 gadus veciem jauniešiem, es atgūstu ticību nākotnei – nē, šī paaudze vismaz pagaidām nav bezcerīga. Vismaz pagaidām –, kamēr nav sapratuši, cik ļoti vecākās – tajā skaitā arī mana – paaudzes ir paspējušas Latviju pieķēzīt.

Bet zemapziņā bezcerība ir saindējusi arī viņus. Manuprāt, to skarbi, pat nežēlīgi parāda Latvijas vidusskolu beidzēju sekmes (vai, ja vēlaties – nesekmība) gala pārbaudījumos.  

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ziņo, ka centralizēto eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaits šogad palielinājies divas reizes. 234 vidusskolu beidzēji nav apguvuši pat tās pasaulē vāji konkurētspējīgās zināšanas, ko piedāvā gadu gadiem ņergātā Latvijas izglītības sistēma, kura arī nākamgad – būsim reālisti – paliks bez civilizētai valstij cienīga finansējuma.

Nesekmību jauniešiem ir sagādājusi matemātika (199) un latviešu valoda (25). Bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zināšanas visstraujāk samazinājušās tajā pašā “nelaimīgajā” matemātikā un vēsturē.

Zīmīgi, ka gadu no gada uzlabojas vidusskolnieku angļu valodas zināšanas. Pats par sevi tas ir brīnišķīgi –, ja vien tik ļoti nesakristu ar dažādu aptauju uzrādīto: vismaz puse no jauniešiem plāno pamest “šo valsti” jau tuvākajā laikā.

Bez šaubām, Latvijas vidusskolas atestāts ārvalstīs diezin vai palīdzēs atrast labāku darbu. Diemžēl, apzinoties latvju izglītības sistēmas realitāti, par labāku izglītību arī sapņo tikai retais. Taču vai esat pamanījuši, kāpēc, piemēram, Kembridža Latvijas atestātu netur nekādā vērtē (lasiet šeit)? Viens no galvenajiem iemesliem – ļoti vājas matemātikas zināšanas, ko iegūst caur Latvijas skolu sistēmu “izsprucis” jaunietis. Matemātika nav vienkāršs mācību priekšmets, tā ir visu eksakto – un lielā mērā arī humanitāro – zinātņu pamats, kurš palīdz ne tikai skaitīt naudu, bet arī sistematizēt, analizēt, izdarīt secinājumus, ievērot loģikas un varbūtības aksiomas. Matemātika ir vajadzīga, lai iemācītu cilvēkam DOMĀT.

Viss ir pareizi – matemātika nav vajadzīga tikai tiem, kuru vietā domā viņu kungs un pavēlnieks. Sulainim (ārzemēs) vai vagaram (tepat uz vietas) labāk iztikt arī bez vēstures, bet savu valodu ieteicams aizmirst, lai kunga valodā varētu runāt bez akcenta.

Tomēr Latvija tukša nepaliks, ij neceriet – tautas nomainīšana jau ir sākusies.  

(Materiālā izmantota LETA informācija)

1 Komentāri


  1. brīvais radikālis
    2016-07-03

    Nu, pārrakstītās vēstures nezināšana, manuprāt, nav nekāds trūkums. Matemātika - cita lieta.

Tavs komentārs par rakstu: