• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skumja medmāsaKāpēc mūsu valdība sola, bet nedara? Foto: Dreamstime

Valdība neslēpj: mums ir darīšana ar sociālu nevis medicīnisku kaiti

Kad valdība ar pompu izsludina sabiedrības veselības glābšanas kampaņu, nosauc to par pandēmiju un strauji atsakās no cilvēktiesībām, arvien vairāk ierobežojot veselos cilvēkus, nevis ārstējot slimos, ir skaidrs, ka mums darīšana ar sociālu nevis medicīnisku fenomenu.           

Dzintars Zaļūksnis

Par laimi, Krišjāņa Artura Kariņa vadītajam Ministru kabinetam pat visam kopā nepietiek intelekta, lai to visu daudzmaz ciešami nomaskētu. Tāpēc pietiekami bieži no valdības dokumentiem un rīcības lien ārā sociālās kaites āža kāja. Daži gudri cilvēki runā, ka globālās pārlādēšanas ideologi esot sākuši bioloģisko karu pret visu cilvēci. Atturos piekrist. Bet atturos arī strīdēties pretī. Laikā, kad strauji tiek izdzēstas robežas starp loģiku un vājprātu, iespējams top viss. Uzticēties var tikai savām zināšanām, pieredzei, sajūtām un intuīcijai. Katrs esam palicis vientulībā. Iespējams, izdzīvos tie, kas spēs ar to samierināties.

Vēl viens apstiprinājums tam, kādā melu pasaulē mēs esam iemesti, ir K.A.Kariņa attieksme pret saviem pasludinātajiem sabiedrotajiem – mediķiem, kuriem taču pandēmijas laikā būtu jāizvirzās jebkuru norišu priekšplānā. Piezīme: es te runāju par mediķiem kopumā nevis atsevišķiem dumpjiem un perevoščikoviem, kuri ar visu dvēseli ir nodarbināti jaunās karadarbības attaisnošanā.     

Tāpēc nebrīnīsimies, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kopīgi uzsākušas sarunas ar Finanšu ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. gadā. Un nebrīnīsimies arī par iemeslu, kāpēc LVSADA un LBAS to dara: šo organizāciju izplatītajā relīzē teiks, ka tas tiek darīts “pēc tam, kad veselības ministrs Daniels Pavļuts ilgāk nekā mēnesi tā arī nebija atradis laiku apspriest ar LVSADA jautājumu par darba samaksas paaugstināšanu nozarē (pasvītrojums mans – Dz.Z.)”.

Šajā vietā pat zvērīgiem kovidfanātiķiem būtu jāsamulst un jāvaicā – kā tad tā? Plosās taču pandēmija, un mums visiem jāsaliedējas tieši ap mediķiem!

Uzsākot sarunas ar valdību, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir uzsvēruši, ka “veselības aprūpes valsts finansējuma ziņā Latvija joprojām ievērojami atpaliek gan no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, gan no Igaunijas un Lietuvas”, lai arī pērn Latvijā ārsta vidējā darba samaksa beidzot esot sasniegusi  koeficientu 2,0 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (2309 pret 1143 eiro). Medicīnas māsu vidējā darba samaksa ir sasniegusi koeficientu 1,1 (1277 pret 1143 eiro), un tas atbilst vidējam OECD valstu līmenim. Tomēr, uzsvērts relīzē, jāņem vērā gan tas, ka vidējais OECD valstu koeficients ārstu darba samaksai ir ievērojami augstāks (2,7), gan arī tas, ka māsu skaits Latvijā gandrīz divkārt atpaliek no vidējā līmeņa ES valstīs. Arī Eiropas Komisija ir ieteikusi Latvijai stiprināt un attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus.

Tas ir par relatīvi nesāpīgāko problēmas daļu. Turpretim jaunākais medicīnas personāls – sanitāri, slimnieku aprūpētāji, māsu palīgi – joprojām sēž bedrē un pārtiek no solījumiem. Un tas liecina, ka kovidslimniekiem sanitāri, māsu palīgi un aprūpētāji nav paredzēti – tātad vai nu viņi nemaz nav slimnieki (lielum liela daļa), vai arī viņus neviens negrasās ārstēt!

Finanšu ministrs Jānis Reirs sakās izprotot arodbiedrību argumentus, taču – tieši tāpat, kā parastos, nekovida laikos – norādījis uz “sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, kas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus un līdz ar to ierobežo pieļaujamo izdevumu apjomu”. Steigties ar nepārdomātiem solījumiem nebūtu pareizi, teic prātīgais puika Reirs, gan solot, ka “papildu finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē 2022. gada valsts budžetā tiks atrasts”. Arī par to nav jābrīnās: Reirs un visa viņa blice ir pieradusi, ka solījumu neturēšana Latvijas politiskajās aprindās netiek uzskatīta par ko ārkārtēju.

Jo vairāk šobrīd, kad nevienā valdības lēmumā labāk nemeklēt loģiku, kuras tur vienkārši nav, bet neviens politiķis nebūs gatavs atzīties, ka mediķi šajā procesā nav prioritāte.

Tavs komentārs par rakstu: