• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ramona Petraviča Valmieras sociālās aprūpes centrāRamona Petraviča Valmieras sociālās aprūpes centrā: ko jūs gribat, man personīgi nekas nemainās. Foto: Valmieras Ziņas

Valsts galvenās fermas «siles kustoņi» palielina sociālās iemaksas nabagiem

Saeimas opozīcijai turpinot vāvuļot par jautājumiem, ko koalīcija tik un tā apstiprinās, uz priekšu pamazām virzās valsts 2021. gada budžeta un to pavadošo likumgrozījumu pieņemšana. 27. novembrī Saeimas zvēriņi nobalsoja par grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Iznākums – kā ierasts: sociālās iemaksas it kā tiek nedaudz samazinātas (par vienu procentpunktu jeb 2,8%), toties krietni paplašināta šo maksājumu aprēķina bāze.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Grozījumi paredz par procentpunktu samazināt sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Iemaksu likmi samazinās no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā. 

Bet mūsu deputāti nodotu paši savu pārliecību, ja, ar vienu roku pasnieguši sīku dāvanu visiem, ar otru fiskālo zudumu kompensēšanas nolūkā neiegrābtos nabagākās sabiedrības daļas maciņos un kontos. Proti, no nākamā gada tiks ieviests minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts. Šis pārgudrais formulējums nozīmē, ka arī tie, kas saņem samaksu, kas mazāka par minimālo algu, sociālo nodokli būs spiesti maksāt no pilnas minimālās algas – jo tieši to nozīmē vārdkopa “ceturksnī trīs minimālo algu apmērā”.

Turklāt tagad atklājas kāpēc Saeimas lopiņi nupat bija kļuvuši tik dāsni, ka palielināja valstī noteikto minimālo algu līdz 500 eiro: ņemot par aprēķinu pamatu šo summu, minimālās sociālās iemaksas par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā, plānotas 170 eiro mēnesī jeb 510 eiro ceturksnī jeb 2040 eiro gadā. Vienkārša aritmētika, kas visnabadzīgāko sabiedrības daļu labākajā gadījumā iedzīs vēl dziļākā pagrīdē, bet sliktākajā – viņu iztiku padarīs krietni plānāku.

Turklāt mūsu galvenās fermas siles kustoņi spītīgi – un visai veiksmīgi – turpina izlikties nezinām, ka pensiju sistēmas visā Eiropā (un arī globālā mērogā) ļogās un brūk, tāpēc, visticamāk, jau pašreizējiem četrdesmitgadniekiem, visdrīzāk, nekādu valsts garantēto pensiju nebūs. Vismaz tādā formā, pie kādas esam pieraduši pašlaik.

Tāpēc aumežās rūpes par sociālajām garantijām, kuras sen jau vairs nav nekas cits, kā sociālās ilūzijas, lai gan tiek izmantotas nodokļu celšanas argumentēšanai, ir tikai tukša muca, kas tālu skan, toties ļauj saeimiešiem savās silēs iebērt kādu lieku spaini kombikorma.

Šajā sakarā visvairāk žēl pašnodarbināto cilvēku, kuriem ne no šā, ne no tā ar 2021. gada 1. jūliju iemaksu likme pensiju apdrošināšanai tiks dubultota – 10% apmērā no ienākuma pašreizējo 5% vietā.       

Labklājības ministre Ramona Petraviča kā mierinot ir izteikusies: “Īstenībā nekas liels nemainās. Tā pati kārtība paliek spēkā, kas līdz šim, tikai 5% vietā būs jāmaksā 10% un jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā.”

Tas tiesa, personīgi Petravičai tiešām nekas liels nemainās. Ja nu vienīgi no 1. janvāra ministres aldziņai nāks klāt vēl daži simti eiro. Bet tas jau ir cits stāsts, un tas neattiecas uz nabagiem.   

Tavs komentārs par rakstu: